VIDEOpadomi: Noskaties, ja tavs mazais mācās staigāt

Kura mamma gan nevēlas palepoties, ka viņas mazulis sācis staigāt? Taču nesteidzies! Viss notiek savu gaitu, arī bērna attīstība!

Ikvienai māmiņai noteikti rodas jautājums, kā zināt, kad ir īstais laiks bērnam sākt staigāt? Pareizā atbilde nav konkrētā bērna vecumā, bet gan bērna izdzīvotajos attīstības posmos! Lai mazulis būtu gatavs staigāšanai, ir būtiski, lai bērns pirms tam būtu rāpojis, pats iemācījies bez citu palīdzības piecelties kājās un spert pirmos solīšus.

Par dabisku attīstību!

Gribot pasteidzināt bērnu, lai viņš ātrāk nonāk staigātāju rindās, vecāki bieži vien var nodarīt tikai ļaunu, izmantojot staiguļus, speciāli turot bērnu pie rokas, lai mazulis tikai sāktu staigāt. Taču tā vietā ir daudz svarīgāk dot priekšroku dabiskai bērna attīstībā.

To uzsver arī Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Klaudija Hēla, sakot, ka ir svarīgi bērnu nesteidzināt un necensties viņam likt spert pirmos soļus, turoties mammai pie rokas. Tas var veicināt ķermeņa asimetrijas veidošanos un radīt plecu locītavu traumas. Bērnam ir veselīgi, ja viņš pats pēc rāpošanas iemācās piecelties, noturēties, spert pirmos soļus un iemācīties staigāt. Tas nozīmē, ka nevajag veicināt bērna staigāšanu, ne turot viņu aiz vienas, ne aiz abām rokām, jo staidzinot bērnu aiz rokas tiek veicināta asimetriska attīstība, kā arī var tikt traumēta plecu locītava.

Pirms bērns sāk staigāt, tiek izdzīvoti 5 vertikalizācijas posmi:

• Bērns visu izrāpo un iepazīst zemāko līmeni – grīdu;
• Smadzeņu daļā tiek veikta analīze;
• Bērns jau saprot, ka jātiecas augstāk un sāk ķerties pie augstākām virsmām;
• Bērns apgūst prasmi balstīties uz ceļiem;
• Bērns sāk celties vertikāli.

Gadījumos, ja novēro, ka bērns vēlas izlaist rāpošanas posmu un uzreiz jau slieties kājās, pievērs uzmanību apkārtējai videi. Iespējams, vainīga ir neadekvāti pielāgota vide. Par piemēru Klaudija Hēla norāda, ka mājoklī ir grīda, dīvāns, palodzes, gulta, zemie galdi, taču nav starpposma, tāpēc bērnam nav interesanti un šī iemesla dēļ viņš ceļas kājās, lai kaut ko aizsniegtu. Risinājums šādos gadījumos ir vides pārkārtošana mājās, mudinot bērnu vēl laiku uzkavēties rāpus līmenī.

Bet ko darīt, ja bērnam jau ir pusotrs gadiņš, bet viņš vēl nestaigā? Fizioterapeite iesaka nesatraukties, ja novēro, ka pēc piecelšanās kājās paiet laiciņš, bet bērns vēl nav sācis staigāt: "Bērns sāk staigāt tad, kad viņš tam ir gatavs. Līdz diviem gadiem ir norma, ja bērns nestaigā."

Jāiemācās krist

Lai arī cik savādi tas neskanētu, mazulim ir jāiemācās pareizi krist, jo ar pirmajiem solīšiem krišana ir neizbēgama. Tāpēc vecāku uzdevums ir jau brīdī, kad mazais ir attīstības posmā starp rāpošanu un staigāšanu, ierādīt, kā krist, piezemējoties četrrāpus pozīcijā. Proti, brīdī, kad bērns ir piecēlies kājās un vēlas apsēsties, mēs palīdzam viņam piezemēties uz rociņām. 

Tā kā bērni šajā vecumā vēl neprot noturēt smaguma centru, viņi bieži krīt, taču par to nevajadzētu baidīties, jo bērna kauli vēl ir elastīgi un pats mazulis ātri vien iemanīsies, kā pareizāk piezemēties krišanas gadījumā.

No kritieniem palīdzēs izvairīties arī līdzsvara trenēšana, piemēram, varam mazulim iedot turēt rokās piepūšamo riņķi. Lai gan tas ir liels, bērns, stāvot kājās un turot riņķi rokās, mācīsies noturēt līdzsvaru.

Nodrošini, lai bērns justos brīvi

Tieši kustību brīvība ir viens no atslēgvārdiem, kas veicina bērna attīstību un arī vēlmi spert nākamo soli savā attīstībā – celties kājās un sākt staigāt. Lai bērns justos brīvi, parūpējies ne tikai par ērtu apģērbu, bet arī par to, lai autiņbiksītēs mazais staigātājs justos komfortabli un nekas netraucētu viņa kustībām. Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Klaudija Hēla: "Kustīgiem mazuļiem priekšroku vajadzētu dot biksītēm - autiņbiksītēm, kas ir kā biksītes un mazulis, stāvot kājās, pacels vienu kāju, pacels otru kāju un, turoties pie mammas, autiņbiksītes tiks uzvilktas bez gulēšanas uz muguras."

Fizioterapeite iesaka izvēlēties konkrētu vietu mājās, kur nomainīt autiņbiksītes. "Tā nevar būt rotaļu vieta viesistabā, bet tai jābūt tādai vietai, kur mazulis zina - ja viņš dodos turp, tad mamma nomainīs autiņbiksītes un mani saģērbs. Māmiņa var parādīt mazulim autiņbiksītes un viņš jau instinktīvi sekos uz autiņbiksīšu nomaiņu, bet, ja nē, tad mammai jāapsēžas pretī mazulim tā, lai viņam aizmugurē būtu siena un viņš nevarētu aizbēgt autiņbiksīšu nomaiņas laikā.

Pirmie apavi – vien tad, kad bērns pats sāk staigāt

Speciālisti iesaka pirmos apavus bērnam sākt lietot tikai tad, kad mazulis pats jau sācis staigāt. 

Fizioterapeite K. Asonova uzsver, ka apavus bērnam var sākt vilkt kājās tikai tad, kad bērns pats patstāvīgi staigā. “Kamēr bērns mācās likt kājiņas, mācās celties, iet gar mēbelēm sānu solītī, viņam ir svarīgi just pēdu, adaptēties dažādām virsmām, lai vēlāk nebūtu problēmu ar pēdām un stāju,” uzsver K. Asonova.

Tikai tad, kad bērns pats sācis droši staigāt, ejot ārā vai ciemos var vilkt apavus. Šim uzskatam pievienojas arī fizioterapeite Klaudija Hēla, kura uzsver, ka līdzsvara attīstīšanai ir svarīgi ļaut staigāt ar plikām pēdiņām, jo tas palīdz trenēt arī līdzsvaru, savukārt tad, ja kājiņa ievilkta kurpēs, pēdas nevar attīstīties un tādējādi var pat panākt nepareizu pēdas veidošanos – pēdiņas var griezties uz āru.

Runājot par to, kādiem jābūt pirmajiem apaviem, pirmais nosacījums – tiem jābūt jauniem. Tas tāpēc, ka katrs no mums apavus nēsā savādāk, tāpēc nav vēlams, lai mazuļa pirmie apavi būtu mantojumā no brāļa, māsas vai citiem bērniem. Ja mazulim pirmie apavi ir mantojumā no cita bērna, tie, visticamāk, būs deformēti, jo ieņēmuši iepriekšējā valkātāja pēdas formu, līdz ar to sekmēs nepareizu pēdas veidošanos.

K. Asonova rekomendē par pirmajiem apaviem izvēlēties sandalītes ar vaļēju priekšpusi, slēgtu papēža daļu un klipšu aizdari, kurās mazulis var brīvi ielikt kājiņu. Tādējādi mazulis vieglāk pieradīs, saprotot, ka apavi nav nekas briesmīgs.

Atceries, ka pirmajiem apaviem jābūt viegliem, ar blīvu un izturīgu šuvumu. Nav vērts meklēt dārgus ortopēdiskos apavus ar pacēlumu vai cietu pamatni, jo tie neietekmē pēdas formas veidošanos un arī nekoriģē to. Viegli apavi ar vidēju lokanību ļaus bērnam attīstīt pēdas muskuļus un uzlabot sava ķermeņa spējas izjust pamatu zem kājām.

Bērnam pie apaviem jāpierod pakāpeniski

Uzvelkot bērnam kājās apavus, viņš, visticamāk, tos uzreiz novilks, jo tā viņam ir jauna pieredze un kaut kas nebijis, tāpēc ir vēlme jaunās kurpītes izpētīt un izzināt. Tāpēc ņem talkā pacietību, jau sākumā apzinoties, ka diez vai mazulis būs gatavs pirmo reizi uzvelkot apavus uzreiz doties pastaigā.

Lai bērns pierastu pie apaviem, mudini viņu tajos pastaigāt iesākumā piecas, vēlāk jau desmit minutes. Līdz ar apavu ienākšanu mazuļa dzīvē māci arī viņam, ka apavus jāvelk, ejot laukā, veidojot paradumus un pieradinot bērnu pie tiem.

Pēdiņu treniņam – staigāšana ar basām kājiņām

“Veselības centrs 4” tehniskā ortopēde Evita Kučerova iesaka maksimāli daudz ļaut bērnam staigāt ar basām kājām pa nelīdzenu virsmu – zāli, smiltīm, akmeņiem –, atgādinot, ka ne grīda, ne arī mīksts paklājs nav nelīdzena virsma.

Tam pievienojas arī Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Kristīne Asonova, kura stāsta, ka dipināšana pa smiltiņām, zālīti, bradāšana arī pa vēsu jūras ūdeni vai staigāšana pa akmeņiem sniedz mazuļiem pilnīgi jaunas sajūtas, ne tikai radot jaunu pieredzi, bet arī lieliski attīstot un trenējot mazās kājiņas. Pēc Kristīnes Asonovas teiktā, uz cilvēka pēdām ir izvietoti daudzi nervi, kas ietekmē dažādus iekšējos orgānus. Tieši šī iemesla dēļ staigāšana ar basām kājiņām pa nelīdzenu virsmu ir lielisks vingrinājums visam ķermenim.

Staigāšana ar basām kājiņām:

• Norūda organismu;
• Aktivizē punktus pēdās;
• Palīdz izvairīties no plakanās pēdas;
• Masē pēdiņas;
• Karstā laikā palīdz izvadīt siltumu no bērna organisma un justies možākam, dzīvespriecīgākam.

Videi jābūt piemērotai mazajam staigātājam

Noteikti jau brīdī, kad mazais tikai sāka rāpot, izpētīji visu mājokli ar bērna acīm, pievēršot uzmanību katrai potenciālajai bīstamībai. Tagad, kad bērns ir gatavs spert pirmos solīšus, tavs uzdevums ir pārliecināties par apkārtējās vides drošību jau nākamajā līmenī.

Brīdī, kad mazulis sāk celties kājās, lai mēģinātu spert pirmos soļus, vecāki nedrīkst aizmirst, ka asie galda stūri, krēslu kājas vai atzveltnes, aizkara stūri vai arī viegli apgāžamais veļas žāvētājs var apdraudēt mazuļa veselību, radot traumas kritiena gadījumā.

Mazulis var izmantot šis lietas kā objektus, kam pieķerties brīdī, kad ir vēlme piecelties kājās.

Tāpat arī pievērs uzmanību, vai telpās neatrodas augi, kuri ir bērnam viegli aizsniedzamā līmenī un varētu radīt interesi tos pagaršot.