25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Mans bērns nespēj noturēties dārziņā
06. Apr 2017, 10:02
mamma88
mamma88
Sveikas, māmiņas! Padalīšos savā pieredzē. Varbūt kādai šī pieredze noder vai liek aizdomāties par situāciju kā tādu, kura pastāv starp vairums vecākiem. Šoreiz par nespēju noturēties dārziņā. Nepārprotiet, šī nespēja ir dēļ mūžīgās never ending slimošanas. Tātad mans stāsts.
Man kā jau tolaik jaunajai mammai bija kaut kādas ilūzijas vai vismaz sapratne par to kā tad ar bērniem ir. Par bēbīš periodu nerunāšu, bet kopumā doma bija šāda: grūtniecība, bērnu kopšanas atvaļinājums, pēc tam darbs un bērnam dārziņš. Es protams biju rēķinājusies ar to, ka bērns slimo un slimo biežāk itsevišķi pirmajā gadā, bet es nebiju absolūti gatava, ka pat trešajā dārziņa gadā slimošana ir gandrīz vislaik!! Labi, ja neskaita to, ka esmu pašlaik bka, tad tīri teorētiski es varētu strādāt, bet rodas jautājums kurš darba devējs būtu mierā ar mūžīgo darbinieku uz slimības lapas? Jāpiebilst, ka auklei algu esa arī pagaidām nevaru atļauties maksāt.
Šorīt sabruka manas ilūzijas par kaut kādu "dzīvi mammai"(ar šo ir jāsaprot nedaudz vieglāku ikdienu sev) un "karjeru"vēlāk vai vismaz atgriešanos kaut kādā darbā, jo pēc noietām 3!!! dienām ir atkal slimošana. Es ar šausmām gaidu to dienu, kad otrs bērns sāks iet dārziņā. Protams manī mīt cerība, ka viss būs savādāk, jo vecākais pagaidām strikti pieturas pie savas trīs dieniņu programmas, kas arī ir absolūtais rekords dienu ziņā bez slimošanas (tātad 3 dienas dārziņā, 2 nedēļas mājās slimojot). Sakiet lūdzu vai mēs vienīgie tādi indivīdi esam? Te ar jāpiebilst, kad laikā, kad man šis viss bija nedaudz piegriezies, un tika pieņemts lēmums pasēdēt mājās, tika apmeklēti ārpus skolas pulciņi, un tādas slimošanas vispar nebija. Mierīgi vismaz 2 mēnešus bez slimošanas iztika, arī vasaras periodā neslimo, kad mājās dzīvojamies. Nedzīvojam viensētā, tomēr esam sabiedrībā, apmeklējam veikalus, kur ir šī baciļu apmaiņa utt, bet tomēr, tas viss vieš kaut kādu bezcerību.
Psiholoģiskais faktors arī grauj bērnam to imunitāti. Varbūt jāpameklē alternatīvas šādam dārziņam - es vienbrīd jau biju gatava rakstīt iesniegumu un ņemt garu pauzi, jo puika grūti adaptējās, līdz vienā brīdī viss piepeši nokārtojās un tagad pa lielam iet ar prieku. Man abiem bērniem (5 un 3 gadi) rit pirmais gads dārziņā. Nopietnas saslimšanas nav bijušas. Puņķi, klepus, konjunktivīts, viegli vēdervīrusi, pāris temperatūras. Sakumā tiešām - nedēļa dārziņā, 2 mājās. Tagad izvelk aptuveni 3 - 4 nedēļas un tad 1 - 2 turumājās.
Pirmo gadu bija līdzīgs scenārijs. Šogad,kas ir jau otrais gads,slimoja 2x. Man gan paveicās ar to,ka daļu no laika,kad slimoja,biju dekrētā.
Mans dēls ir ļoti emocionāls bērns. Visus 5 bērnudārza gadus pietiekoši daudz bija neveselības stāvoklī, vienīgi pēdējos 2 gados jau bija tā, ka varēju viņu tādu gan fiziski, gan psiholoģiski palaist uz bērnudārzu, jo slimošana praktiski nemanāma, viegla. Kā aizgāja skolā, nav slimojis ne dienu. Iespējams, mainījās hormonālā sistēma, tādēļ tā, bet varbūt vides pēc. Ko gan tur daudz vairs izmainīt.
Es par to tieši ar domāju, jo man plānā bija šis tas padomā saistībā ar manu profesiju, bet tāda sajūta, ka nākamgad nāksies visu atlikt dēļ slimošanām...
Man ir līdzīgi, pat pēc vesela gada bērns turpina ierasto režīmu viena nedēļa dārziņā - divas mājās. nekādi vitamīni, vai imūnterapija mums nenāk talkā. Iespējams mans trīsgadnieks vēl nav gatavs bērnu dārza gaitām, bet deļ tā cieš ģimenes budžets, jo vienam no vecākiem jābūt mājās, bet nu bērns ir svarīgāks.
Laikam jau tas ir psihaloģiski, jo kā neiet dārziņā tā bērns kā bērns.
Dārziņš nepatīk, tas gan.
Manējie gan ir izturīgi, bet darbā klausos kā darba kolēģim iet ar viņa jaunekli, 1 max 2 dienas uz dārziņu tad mēnesis līdz 2 mājās...
Bērni ir dažādi, bet rūdīšana palīdz. Baseins ir super imunitātes stiprināšanas līdzeklis. Ja nav pieeja baseinam, tad regulāri ļauj mazajam plunčāties vannā līdz ūdens kārtīgi atdzisis un pusplikam, basām kājām skraidīt pa māju.
Sveika! Rainers arī dikti slimoja pirmo gadu dārziņā un likās, ka tas nekad nebeigsies. Nedēļu dārziņā, divas mājās. Nu jau ir pavisam labi (grēks teikt). Tiklīdz jūtu, ka mazajam uzmācas klepus, tā izmērcējam kājiņas profilaksei sinepju un sālsūdenī. Kā redzu vismazāko puņķi, tā Hummer deguntiņā.
Varbūt viņam dziļi sirdī netīk tas dārziņš?
Oi, mīļā mamma - manam dēlam ar dārziņu un slimošanu nebija gluži tik traki, taču pirmie 12 mēneši pagāja arī 1 nedēļu dārziņā, 2 nedēļas mājās. Beigās man jau sāka nedaudz krist uz nerviem un dēlu turēju mājās ilgāk, jo ka aizgāja uz dārziņu, tā pēc nedēļas bija puņķi, iesnas, klepus un citreiz temp.arī bija. Uznāca brīži, ka visi plāni jāpārplāno un "jāsēž" mājās. Tagad jūtu, ka drīz būs gads kopš laižam dārziņā un nu jau sāk imunitāte norūdīties. Un paliek slimošana arvien mazāk.
Ne vienmēr tas, ka bērns slimo, nozīmē, ka viņš ir dabūjis kādu bacili - tas varbūt arī uz emocionālo stresu/mammas trūkumu. Ja paturi bērnu mājās 1 mēnesi, noteikti slimošanas nav. Un bērns ir mierīgāks un neslimo tik bieži. Kamēr tamm bērnam prāts un ķermenis pierod (un katram man liekas tas ir savā laikā, citam ātrāk, citam lēnāk).
Vēl varu ieteikt - nu pamēģini aizvest mazo pie imunologa, lai apskata. Vai arī palūdz savam ģimenes ārstam, lai izraksta BronchoMunal tabletes imūnterapijai (recepšu zāles) (es savam ar izdevu). Zāles ir zāles, bet varbūt dos vajadzīgo atspērienu mazajam. ; )