19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Mēs ģimenē jau no mazām dienām cenšamies bērnu vest uz dažādiem koncertiem,lai redz,dzird un sajūt mūziku.
Adrians jau kopš bērnības labprāt pats muzicē gan ar pannām,katliem un grabuļiem,gan arī dzied.
Līdz šim viņš nekādu lielo interesi par mūzikas instrumentiem neizrādīja. Spēlēja savu spēļu ģitāru,ko bija dabūjis dāvanā no vecvecākiem.
Nedaudz paplinkšķināja klavieres manā darbā,dārziņā vai citās vietās ,kur tas bija iespējams.
Pagājušajā gadā vecaistēvs viņam uzdāvināja mutes hermonikas. :) Lieki teikt- ausīm bija ko turēt. Bet mēs pacietām.Ļāvām viņam izpausties! Nedēļu no vietas viņš cītīgi spēlēja. Un godīgi sakot, viņam sanāca tīri labi,kad centās.
Arī mazā māsa jau iemācījusies pūst hermonikās un dabūt kādu skaņu ārā:)
Vēl mums mājās no Latvijas apceļošanas laikiem ir stabulīte,kas tika iegādāta Siguldā.
Arī to ik pa laikam Adrians pūš un muzicē.
Tomēr līdz šim tās viss tā pašdarbības ceļā,bez īpašas mācīšanās.
Šogad atsākot dārziņa gaitas ar vien vairāk viņš sāk prasīt par mūzikas skolu un instrumentiem.Laikam jau aktuāla lieta dārziņā. Līdz vienu dienu atnāca mājās un paziņoja ,ka grib spēlēt ģitāru. Un diezgan nopietni teica,ka mums vajadzēšot nopirkt īsto,ne to spēļu ,kas ir mājās. Adrianam ir pieci gadi. Un pēc šī paziņojuma,arī es sāku aizdomāties par to,ka varbūt tiešām būtu laiks domāt par muzikālajām nodarbībām,jo paliek tak puika vecāks un prātīgāks. Un tas būtu tik romantiski ,ja džeks mācētu spēlēt savām dāmām ģitāru:)
Blogu konkurss: Mana bērna mūzikas instruments
Es sāku iet no otrās klasītes.. Tā kā man nācās nomainīt instrumentu- pabeidzu kopā ar pamatskolu- 9. klasē 😀 Man tieši liekas labi, ka ir slodzīte.. Bet jā, ja bērns vēl neiet skolā, tad ir par agru mūzikas skolai.. to vajadzētu sākt apmeklēt no 2. līdz 4. klasei (atkarībā no izvēlētā instrumenta), mūzikas skolā tomēr māca arī diezgan sarežģītas lietas, pavisam maziem skolnieciņiem ne viss vēl ir saprotams..
Es arī domāju pulciņa līmenī.JO kārtīga mūzikas skola nav viegls darbs.pati esmu gājusi un spēlējusi vijoli!😀
Rīgas skolēnu pilī ir pieejama ģitārspēle kā pulciņš. 😉
Es arī, maza būdama, dikti mājās dziedāju un imitēju uz sekcijas malas klavieru spēlēšanu, liku priekšā grāmatas no plaukta - tās bija manas notis. Jau no 4 gadu vecuma mamma mani vadāja uz bērnu ansambli dziedāt, kamēr no 6 gadu vecuma sāku apmeklēt mūzikas skolu, jo man taču tik ļoti patika muzicēt mājās. Kad tiku iztaujāta, kādu mūzikas instrumentu vēlētos apgūt, teicu, ka kokli, lai gan vēlējos tik vien tikai kā to apskatīt. Nu labi, sāku mācīties kokles spēli mūzikas skolā, bet... biju tomēr pārāk maza, lai saprastu, kas tas viss - mūzikas skola - vispār ir. Mūzikas skolu beidzu 12 gadu vecumā - vēl tagad atceros to trako brīdi, kad nācās vairāku desmitu cilvēku priekšā kārtot mūzikas teorijas eksāmenu, lasot/stāstot referātu.
Esmu par to, ka bērns, ja izsaka tādu vēlmi, var apgūt kādu mūzikas instrumentu pie privātskolotāja, kurš izvērtē, cik tad reāli bērnam tā apgūšana notiek, taču reālu mūzikas skolas apmeklējumu atstāt līdz brīdim, kad bērns spēj atbildīgi izvērtēt lēmumu, jo atceros, ar kādiem panākumiem mūzikas skolas apmeklējums bija tiem "klasesbiedriem", kuri mācījās jau vidusskolā, kamēr es tāda knīpa tikai 6.klasē.
Super, ka dēls izsaka tādu vēlmi. Pastāsti viņam par mūzikas skolu, ka tajā apgūst vēl citus mācību priekšmetus, māca pazīt notis, lai var nospēlēt jebko un vēlāk arī pats sacerēt savu mūziku. Pastāsti bērnam arī to, ka ja viņš sāks tur mācīties, tad skola būs arī jāpabeidz, būs kontroldarbi, pārbaudīs, ko viņš ir iemācījies. Būs arī koncerti, kur visi priecāsies par to cik viņš labi spēlē. Kad skolu pabeigs, viņš varēs taisīt savu grupu, tādu kā Prāta Vētra (vai kas viņam aktuāli tagad).. Galvenais ir bērnam uzreiz pateikt, ka tā ir skola un to nevar tā vienkārši pamest, ja pienāk pirmās grūtības.
Pati esmu beigusi muzikasskolu, bija krīzes momenti, instrumentu maiņas, bet pabeidzu.. Tā skola man ir tik daudz devusi. Nesanāca laika blēņām- bija jāmācās.