19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Esot diendienā kopā ar savu bērniņu mēs visai bieži daudz ko nepamanām, jo esam pieradušas pie tā, ko mazais dara, kā uzvedas un varbūt pat reizēm šķiet, ka nekas īpašs mūsu un bērnu ikdienā neotiek. Šādos brīžos noteikti ir vērts palūkoties uz savu bērnu no malas sev ikdienā neierastā vidē un doties kopā uz nodarbību, kurā mēs esam novērotājas un mūsu bērni spēlē galveno lomu – paši sevi. Reizi nedēļā Māmiņu Kluba Vecāku skolā fizioterapeite Klaudija Hēla tiekas ar mazuļiem un māmiņām aktīvo rotaļu nodarbībā, kuras laikā mēs klusējam un ļaujam saviem bērniem vienkārši būt.
AKTĪVĀS ROTAĻAS MĀMIŅU KLUBĀ KOPĀ AR
FIZIOTERAPEITI KLAUDIJU HĒLU! PIESAKIES ŠEIT->>>
Konsultē fizioterapeite Klaudija Hēla.
Rotaļas klusumā jeb būsim vērīgi!
Rotaļāšanās šādās nodarbībās notiek klusumā bez mūsu savstarpējām sarunām, lai mēs bērniem netraucētu un nenovērtu uzmanību. "Mēs, vecāki, nereti pat nepamanām, cik fantastiski paši bērni māk rotaļāties, ja visu laiku berniem asistējam, komentējam,neļaujot pašiem izpausties," papildina fizioterapeite.
Fantāzijas attīstīšana
Brīvā rotaļāšanās bērnā attīsta radošumu, tā ir bērna iespēja pašam izdomāt, ko viņš vēlas darīt, jo nav pareiza vai nepareiza veida, kā rotaļāties, mazais var realizēt savu ieceri bez citu palīdzības. Tas turpmāk dzīvē ļoti noderēs, ja mēs vēlamies, lai mūsu bērni izaugtu patstāvīgi, spējīgi paši pieņemt lēmumus.
Bērniņi aktīvo rotaļu nodarbībās vienmēr ir ar plikām pēdiņām, jo tā mazajiem ir drošāk rotaļāties. Par šādu prasību nodarbībās stāsta Klaudija Hēla: "Ja bērns ar zeķītēm uzkāps uz slīdkalniņa, ir diezgan liela garantija, ka bērns paslīdēs un nokritīs. Plikās pēdas daudz labāk strādā un tās ir kustīgākas, nekā tad, ja kājāš ir zeķes vai kurpes, tādējādi bērni sevi nejūt un bīstamība ir lielāka. Vienmēr ieskau staigāt plikām pēdām – bērns labāk sajūt virsmu – grīda, paklājs, mazs matracītis, savādāk savu līdzsvaru jātur, nekā tad, kad ir ar kurpēm."
Īpaši iekārtota vide tieši bērnam
Aktīvās rotaļas bērniem balstītas uz Piklera metodes pamatprincipiem – videi jābūt iekārtotai atbilstoši bērna attīstībai. Tā kā šīs nodarbības paredzētas bēniem vecumā no pusotra līdz trīs gadiem, tad telpā jāatrodas tādiem priekšmetiem, kas interesē šāda vecuma bērnus.
"Protams, var pieņemt, ka zēniem ir vairāk mašīnu, savukārt meitenēm- vairāk leļļu, bet šādās nodarbībās ikviena mamma sev atklās, ka arī zēni labprāt spēlējas ar lellēm, tāpāt kā meitenes labprāt spēlējas ar mašīnām, tāpēc vienmēr iesaku,lai mājās būtu abu veidu rotaļlietas," rekomendācijas portalam Māmiņu Klubs sniedz fizioterapeite Klaudija Hēla.
Rotaļas pašam ar sevi
Bērniņi līdz trīs gadu vecumam rotaļājas individuāli, viņiem citi bērni īpaši neinteresē, pēc trīs gadu vecuma, aktuālākas kļūst grupu nodarbības, kad kopā ejam rotaļās, dziedam, kopā zīmējam.
Ā! Uzmanību- konflikts!
Protams, nodarbībā, kurā piedalās vairāki bērni, reizēm nav iespējams izbēgt no konfliktsituācijām.
Fizioterapeite Klaudija Hēla mierina, ka parasti konfliktsituācijās tiek izvērtēts, cik labi bērni paši tiek galā: "Ja ir pārāk liels konflikts, es iejaucos, bet nevis sarājot, bet parādot ar zīmēm, cik tālu var iet. Konfliktsituācijas ir vienmēr, kur iesaistīti vairāki cilvēki, taču kā esmu ievērojusi šajās nodarbībās nav tādu konfliktu, ar kuriem netiktu galā."
Mammas un tēti kā labākais piemērs
Aktīvo rotaļu laikā mazie ļoti uzksatāmi parāda, ka viņi prot atdarināt, ja vien kaut ko dara, otrs mēdz atkārtot viņa darbības, tas nozīmē, ka ikdienā ir tieši tāpat – mēs darām un mazie vēlas mūs atdarināt.
Esot mājās mums jāļauj savam bērnam rotaļāties pašam, mums nav vienmēr jābūt līdzās un jāizklaidē mazais, tāpēc arī mūsu dzīvesvietas iekārtojumam ir nozīme.
Klaudija Hēla iedrošina vecākus iesaistīt bērnus ikdienas darbībās- ļaut palīdzēt traukus, izkrāmēt veļasmašīnu, jo ikkatra darbība ir jauna pieredze.
Attā haosam!
Mēs mājās varam iekārot vairāka rotaļu vietas jeb stacijas, sniedzot mazajam iespēju izvēlēties savu rotaļu veidu, taču nemudinot viņu izvēlētie skādu noteiktu uzdevumu. Kad bērns ir izvēlējies, mēs neiejaucamies viņa darbībās. Tomēr nav gluži tā, ka mēs nedarām neko.
Mammas uzdevums ir nepārtraukti sakārtot vietas, kur mazulis ir rotaļājies brīdī, kad viņš pāriet no vienas stacijas uz citu, jo laikā, kad mājā ir haoss, bērni nesaprot, ko iesākt un garlaicības mākti dodas pie vecākiem, tāpēc ir svarīgi, lai rotaļu vide būtu sakārtota.
Protams, ja bērns vēlas ar mums komunicēt, nevajadzētu viņu ignorēt, jo tas mazo var sadusmot un radīt viņā neizpratni, mēs bērnma atbildam, taču nepārņemam viņa rotaļu un nekļūstam par tās vadītājām.
"Mums liekas, ka mēs zinām, kāda ir pasaules kārtība, īstenībā bērni daudz labāk zina. Mēs liekam bumbiņas atpakaļ spainītī, jo man liekas, ka viņām jāstāv šeit, bet bērns var izmest un nolikt citā vietā. Tās ir viņa tiesības un mums, vecākiem, tas ir jāļauj," uzskata Klaudija Hēla.
Protams, var šķist, kas tur tāds – bērns pats rotaļājas un labi, ka tā, taču ja mēs pavērotu sevi, tad bieži vien apjaustu, ka mēs pārāk daudz vēlamies dominēt bērna brīvajās rotaļās. Ieraudzīt un redzēt mums ir jāmācās, tas prasīs laiku, taču viss ir apgūstams un bērni mums būs par to pateicīgi, jo augs daudz brīvākā gaisotnē un ar vēlmi būt patstāvīgi.
Māmiņu Klubs
