Labs tētis meitai un labs - dēlam

Pierasts, ka jau no dzimšanas bērns vairāk laika pavada ar māti, kura viņu aprūpē, audzina, baro. Tēvam atvēlēta ģimenes apgādnieka loma, parasti viņš lielāko daļu laika pavada ārpus mājas, bet, atgriežoties tajā, izmanto laiku, lai atpūstos, nevis iesaistītos bērna audzināšanā. Taču patiesībā tētim un mammai ir katram atšķirīga loma bērna attīstībā un viņi abi ir ļoti vajadzīgi bērnam. 

Speciālisti mēdz norādīt, ka, ja bērnam ir problēmas iekļauties apkārtējā vidē, ar vienaudžiem, saskarsmi, uzticēšanos, likumu ievērošanu, tā ir mātes problēma. Mātes ieaudzina pacietību, prasmi izvairīties no konfliktiem, spēju pielāgoties, harmoniju.

Toties bērna tēvs - tā ir pasaules izzināšanas, darbošanās, iekarošanas enerģija. Ja bērnam ir problēmas ar mācībām, imunitāti, agresivitāti, nepietiekamu aktivitāti, tās ir tēva problēmas – vai nu viņa trūkums, vai nepietiekama iesaistīšanās. Tikai tēvs var iemācīt cīnīties un uzvarēt, aizstāvēt savas un tuvinieku intereses, ātri pieņemt lēmumus, sasniegt mērķus, uzņemties atbildību. Viņš ieaudzina pacietību, savaldību, izturību, patstāvību. Mātes mīlestība parasti ir beznosacījumu. Tēva mīlestība ir jānopelna un tas stimulē izaugsmi, tēvs vērtē bērnu pēc tā spējām, tas stimulē attīstību. Tēva sabiedrība, mīlestība un rūpes, draudzība un audzināšana palīdzēs abu dzimumu bērniem augt un attīstīties pareizi.

Par to, kā būt labam tēvam gan dēliem, gan meitām, konsultē sistēmiskais ģimeņu un pāru psihoterapeits Sandis Ratnieks.

Ko nozīmē labs tētis meitai un labs - dēlam?

Vārds „labs” uzliek tādu lielu atbildības nastu. Varbūt jāsaka - „pietiekami labs tēvs”. Vispirms man šķiet svarīgi, ka vīrietis, vienalga vai ir tēvs dēlam vai meitai, vienam vai vairākiem bērniem, apzinās, ka viņš ir tēvs. Tēva loma ir saistīta ar atbildību. Vīrietis var šo atbildību apzināties un pieņemt vai noliegt un izvairīties. Ikvienam tēvam ir jāapzinās, ka viņš sevī nes lielas bagātības, ar kurām viņš var bagātināt un darīt laimīgu savu bērnu. Ir jārada apstākļi, kuros starp tēvu un bērnu izveidojas ciešs kontakts, lai šī savstarpējā bagātināšanās var notikt. 

Neviens nepiedzimst par labu tēvu, bet starta pozīcija katram vīrietim ir atšķirīga. Nav daudz vīriešu, kas pieredzējuši pozitīvu tēva paraugu. Īpašs izaicinājums tēva loma ir vīrietim, kas pats izaudzis bez tēva. Tādēļ es sacītu, ka labs tēvs ir tāds, kas ir atvērts un gatavs mācīties tēva lomu. Apzinās, ka viņam ikdienas steigā ir jāatrod laiks, lai būtu kopā ar savu bērnu.

Bērns - tā ir vesela pasaule. Bērni ienes mūsu dzīvēs prieku, jo viņi māk priecāties par lietām, par kurām pieaugušie vairs neprot. Viņi ierauga brīnumu tur, kur mēs to vairs neredzam. Labs tēvs grib iepazīt savu bērnu, veido ar viņu personisku kontaktu, sarunājas, apmīļo, vēro viņa noskaņojumus, uzvedību. Līdz šim sacītais ir vispārīgs, attiecas uz abu dzimumu bērniem.

Attiecībā uz dzimumu ir svarīgi izrādīt cieņu bērna dzimumam, lai bērns var pieņemt savu dzimumu un attīstīt savu identitāti atbilstoši dzimumam. Tēva uzdevums ir atbalstīt bērnu viņa centienos izzināt pasauli. Zēniem un meitenēm attīstās atšķirīgas intereses. Bērniem kļūstot vecākiem, dzimumu atšķirības domāšanā un rīcībā izpaužas vairāk. Tēviem ir jāiegūst specifiskākas zināšanas par vecuma posmu, kurā atrodas bērns, lai varētu bērnu labāk saprast un atbalstīt. Lai cik bērnam būtu gadu, viņam/ai nepieciešama vecāku sapratne, mīlestība, fiziskais kontakts, atbalsts, iedrošinājums un vadība.

Sabiedrībā izskan uzskats, ka parasti vīrietis vairāk grib dēlu. Viens no iemesliem - jo nezina, kā audzināt meitu?

Tas būtu vienkāršots skaidrojums. Dziļākie motīvi ir jāmin. Sava loma ir reģiona vēsturei, kultūrai un reliģijai. Sava loma personības briedumam. Nozīmīga ir doma par pēctecību. Proti, ka ir kāds, ar kuru es varu dalīties savās interesēs un prasmēs. Sava loma noteikti ir tam, ka ir „puišu” un „ meiteņu” sarunas, lietas, ko var darīt puiši ar citiem puišiem un meitenes ar citām meitenēm. Tēvs var spēlēt ar meitu futbolu vai hokeju, un ar dēlu adīt vai tamborēt, tas neatceļ iepriekš sacīto.

Varam meklēt arī dziļākus iemeslus. Pievērst uzmanību cilvēka domu pasaulei. Cilvēki taču kādreiz fantazē par tematu, ko es darītu, ja man būtu dēls vai meita. Līdz ar to fantāzijas par bērna dzimumu atspoguļo kādu dziļāku cilvēka psihes slāni, kurā var būt runa par paša indivīda dzīves pieredzi, vajadzību apmierinājumu, ilgām un cerībām. Lai kā tas būtu, bērni dzimst, lai atrastu dzīvē savu ceļu un piepildītu savu likteni. Ja viņi īsteno kādas mūsu cerības, paldies par to!

Kā ar mītu – tēvi tomēr vairāk mīl meitas nekā dēlus?

Atslēgas vārds ir „mīl”. Ko kurš ar to saprot? Dzimumam ir nozīme, bet man šķiet, ka šāds apgalvojums zinātniski nav pierādāms. Lai to pierādītu, vajadzētu skatīt ģimenes, kurās ir dēls/i un meita/s un jāpēta, vai dzimums ir galvenais faktors vecāku pieķeršanās attieksmei pret bērnu. Katrs bērns ir individuāls un neatkārtojams. Ir bērni, kas ir ļoti mīļi un maigi, ir paklausīgi. Ir bērni, kas „vāra ziepes”. Ir bērni, kurus ir vieglāk mīlēt, bet mīlestība ir vajadzīga visiem. 

Kādas gaidas vīrietim ir no dēla un no meitas? 

Tas ir ļoti specifisks jautājums. Man šķiet, svarīgi, lai katram bērnam ir iespēja attīstīt savas dabas (Dieva) dotās dāvanas, attīstīt savu personību. Un kļūt par to, par ko viņš/a vēlās. Vecākiem šajā procesā ir nozīmīga rekomendējoša loma. Kopumā es teiktu, tēvs (vecāki) vēlās, lai viņu bērns izaug laimīgs, patstāvīgs. Ļoti specifiskas gaidas var būt labas, ja tās saskan ar bērna vēlmēm. Ne tik labas, ja ierobežo bērna attīstību.

Vai nepieciešamas atšķirīgas audzināšanas metodes, ko tētis īsteno pret dēlu un pret meitu? 

Audzināšanas principi ir vispārīgi, pielietojums var būt nedaudz atšķirīgs. Vecākam ir jāpazīst savs bērns. Jāatklāj, kā viņu labāk motivēt un disciplinēt. Bērni pārbauda robežas. Vīrietim ir jāizstrādā sava stratēģija, kā tikt galā ar bērnu nepaklausību un nepakļaušanos. Kliegšana un draudi nav labi, jo var panākt, ka bērni no tēva baidās.

Tēva loma meitas audzināšanā

Mēdz teikt, ka tēvs ir pirmais vīrietis meitas dzīvē. Priekšstats par vīrieti meitai veidosies attiecībās ar tēvu. Tēvam ir milzīga loma meitas identitātes un seksualitātes attīstībā. Meitene ir topoša sieviete. Tēvam tas ir jāsaprot un ar mīlestību un cieņu jāizturas pret meiteni. Jāizvairās no nevērības, nepārdomātām piezīmēm par ārējo izskatu, stulbiem un divdomīgiem jociņiem. Atšķirībā no zēna meita necenšas atdarināt tēvu, bet viņa atzinīgie vārdi liek noticēt sev. Tā meita izaugs harmoniska, par sevi pārliecināta personība, ar pašapziņu, sievišķīgu pašcieņu.

Tēviem vienīgais nevajadzētu zaudēt mēra sajūtu, saslavējot meitu par daudz. Tas vēlāk dzīvē var radīt vilšanos, jo ne jau visi vīrieši būs par meiteni sajūsmā. Te svarīgi likt saprast, ka ir kādi cilvēki, kam mēs nepatiksim. Tas ir normāli. Citi mūs novērtēs.

Tēvam jāciena meita kā personība. Kad meitene kļūst vecāka, tēvam jāparāda, ka viņam ir svarīgi meitas uzskati, viedoklis.

Tēva loma dēla audzināšanā 

Dēls atdarina tēvu it visā (uzvedību, morāles principus, ieradumus), tēvs ir vīrišķības paraugs. Būs grūti ieaudzināt īpašības, kuras nepiemīt pašam, jo bērns novēro, salīdzina un izdara secinājumus. Nekādi aizrādījumi, sodi, uzslavas, balvas nav tik iedarbīgi kā paša piemērs.

Dēlam jājūt tēva atbalsts un atzinība. Dēlam no tēva ir jāsaņem apstiprinājums, ka viņš ir vīrietis. Jāsaņem iedrošinājums.

Tēvam jāattīsta dēla patstāvība. Vaicāt – kā tu domā? Ko tu izvēlētos? Kā tu rīkotos? Jāmāca lietas risināt kā vīrietim, vēsu prātu, mierīgi, nepsihojot, izpaužot un savaldot savas emocijas.

Attiecības ar dēla māti veido dēla priekšstatu par vīrieša un sievietes attiecībām, par ģimenes attiecību modeli. Ar personīgo piemēru ieaudzina cieņu pret sievieti.

Tēvs ir dēla rotaļu un spēļu biedrs. Spēles parasti ir aktīvas, ar sacensību (kurš ātrāk, precīzāk, spēcīgāk), cīņas elementu. Audzina dēlā vīrišķīgas īpašības, iepazīstina ar vīriešu vidē valdošajām attiecībām. Vēlāk kopā nodarbojas ar vīriešiem raksturīgām nodarbēm, hobijiem.

Svarīga ir tēva patiesa interese par dēlu, par viņa interesēm, pārdzīvojumiem, šaubām, domām, aizraušanos. Sarunas par visdažādākajām tēmām, uzklausīšana.

Tēva stingrība (nejaukt ar cietsirdību) ir zēnam nepieciešama. Tā viņš apgūst pirmās iemaņas dzīvei vīriešu pasaulē. Nav pieļaujami sodi, kas pazemo personību. Vai derīgs ir standarta modelis – labsirdīgā mamma un stingrais tētis? Tā tas bieži notiek. Tēvs tiek piesaukts kā pēdējā autoritāte. Es teiktu, ka katram vecākam ir jāmāk panākt to, ka bērns viņam paklausa. „Labā” un „sliktā” policista lomas kādreiz var noderēt, bet nebūtu labi veicināt tādus priekšstatus, ka viens ir labs, jo atļauj, un otrs ir slikts jo aizliedz.

 Māmiņu Klubs