Kāpēc bērniem nepieciešams pavadīt laiku pie dabas?

Kāpēc bērniem nepieciešams pavadīt laiku pie dabas?

02. Aug 00:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Dabiski un instinktīvi cilvēks un tai skaitā arī bērni tiecas pretī dabai, par to liecina arī Hārvardas Universitātes biologa Edvarda Vilsona 80to gadu sākumā izstrādā teorija. Tomēr šodien, 2017.gadā, kritisks ir kļuvis jautājums par to,ka bērni  pārāk daudz laika pavada iekštelpās pie viedierīcēm, ka ir pat izveidojies termins: dabas deficīta traucējumi.

Saucot laika pavadīšanu iekštelpās par traucējumiem, var būt samērā retoriski, tomēr skaidrs, ka bērni mūsdienās pavada ievērojami vairāk laika iekštelpās nekā ārā. Šī pāreja lielā mērā ir saistīta ar tehnoloģijām, kas ienākušas mūsu dzīvē. Protams, nenoliedzami vēl kāds ietekmējošs faktors ir bailes par bērnu drošību. 

Tā kā priekšpilsētas robežām ir tendence paplašināties un šķietami daba attālinās arvien vairāk, bērni tiecas arvien mazāk pavadīt laika iežogotā pagalmā, nemaz nerunājot par staigāšanu pa mežu. Tā vietā aktivitātes iekštelpās var šķist vienkāršākas (nav nepieciešami saules aizsarglīdzekļi) un drošākas.

20170803161116-43405.jpg

Un tomēr - kāpēc doties ārā? 

Pētījumi pierāda, ka atrašanās pie dabas sniedz neskaitāmas priekšrocības kā bērniem, tā pieaugušajiem. Daži uzskata, ka tā var būt jebkura vieta ārpus mājām, tomēr citi uzskata,ka tai jābūt zaļai videi ar kokiem un lapām. Tai pat laikā daži uzstāj, ka labumu var sniegt pat lūkošanās uz bildi ar dabas skatiem. Par to var diskutēt, tomēr speciālisti atgādina,ka bērni,kuri pavada daudz laika ārā, ir gudrāki, uzmanīgāki, laimīgāki,mazāk dusmīgi nekā tie, kuri pavada vairāk laika iekštelpās. Lai gan ir neskaidra šī ietekme, mēs zinām noteikti pāris lietas, kāpēc daba ir vēlama bērniem!

Tas veido pārliecību. Rotaļāšanās dabā ir brīva izpausme, tāpēc pastāv neierobežots veids, kā mijiedarboties ar pieejamām lietām ārā, kā rotaļāties, kur spēlēties, tādējādi bērns pats var kontrolēt savas darbības.

Tas vecina radošumu un iztēli. Brīvā rotaļāšanās veicina fantāzijas attīstību, bērni iemācās domāt plašāk, izdomāt paši savu pieeju pasaulei.

Tas iemāca atbildību. Dzīvas lietas aiziet bojā, ja par tām nerūpējas pietiekami- šī ir vēl viena mācība, ko bērns iemācās dabā, kas notiek, ja norauj puķi un neieliek ūdenī vai iznīcina saknes augam.

Daba veicina dažādu maņu stimulāciju. Lai gan var šķist, ka daba sniedz mazāk stimulu nekā videospēles, tomēr realitāte ir pavisam cita- tā aktivizē dažādas maņas- redzēt, dzirdēt, sajust, pieskarties. Tā kā ir tendence arvien mazāk un mazāk pavadīt laika brīvā dabā, šīs maņas samazinās, kas reizē samazina arī cilvēka pieredzes bagātību.

Aktivitātes ārā veicina bērnu kustīgumu. Iekštelpas un mazkustīgums iet roku rokā ar aptaukošanos. Bērnam noteikti nav jākļūst par futbolistu vai jābrauc ar velosipēdu cauri pilsētai, pat viegla pastaiga veicinās asinsriti un izkustinās ķermeni. Fiziskās aktivitātes liks ne tikai koncetrēties,bet arī domāt.  

Daba samazina stresu un apātiju.  Pilsētā bieži esam noguruši, visu laiku ir jākoncetrējas, kamēr dabiskajā vidē prāts atslēdzas, atpūtinot to un radot baudu.

Lai gan laiks ar mūsdienu tehnoloģjām ir populārākā izvēle, ir būtiski veltīt laiku arī rotaļām dabā. 

 Māmiņu Klubs