Kāpēc bērni slimo? Skaidro speciālists

Kāpēc bērni slimo? Skaidro speciālists

08. Feb 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Teicienā, ka viss sākas galvā, ir liela daļa patiesības. To apliecina arī sertificēta ārsta - psihoterapeita Artūra Miksona stāstītais par iemesliem, kāpēc slimo bērni. Viņš iesaka sākotnēji meklēt iemeslus ģimenē, pārskatot savstarpējās attiecības un problēmas.

Ārsts A. Miksons: “Aizvedot bērnu pie ārsta, vecāki bieži uzreiz sāk stāstīt, kas bērnam sāp, kādas kaites, sagaidot, ka ārsts pieķersies tikai bērnam un par ģimeni neko nejautās, bet tajā pašā laikā tiek aizmirsts, ka bērns ir ģimenes spogulis jeb simptomu nesējs, kurš nespēj aiziet projām no ģimenes un tajā esošajām problēmām.” Speciālists vērš uzmanību uz to, ka ģimenē pastāvošanās nesaskaņas, kā arī problēmas ietekmē bērna veselību.

Cilvēka smadzenēs rodas afekts, kas ir iedzimta neapzināta organisma neirofizioloģiska reakcija uz apkārtējās vides stimulu. Kopš pirmās dzīves dienas cilvēka smadzenes reaģē uz katru vismazāko impulsu un katram afektam ir sava apzinātā somatiskā (fiziskā) izpausme – sajūta, un emocionālā (psihiskā) izpausme - izjūta. Piemēram, ja jūtamies par kaut ko neērti un sakautrējušies (kauns), mēdzam nosarkt. Savukārt, kad esam sabijušies, var sākties svīšana, ātrāka elpošana. Ārsts skaidro, ka brīdī, kad bērni kaut ko sajūt, viņi vēl nesaprot, ko izjūt, taču noteikti centīsies vecākiem par to pastāstīt, un šādos brīžos varam saskarties ar somatizāciju.

Kas ir somatizācija?

Somatizācija ir emocionālu pārdzīvojumu pārtapšana par fiziskiem simptomiem un uzmanības koncentrēšana uz somatiskiem simptomiem. Bieži vien tam nepievēršam uzmanību, norakstot uz to, ka bērns ir tikko skrējis, taču, kā norāda A. Miksons, vecākiem būtu jāpievērš uzmanība tam, ja bērns, vienkārši stāvot, strauji elpo, ir ar paātrinātu sirdsdarbību. Speciālists gan norāda, ka šādas izpausmes ļoti bieži ir īslaicīgas un pēc īsa brīža jau pazūd.

Somatizācija var izpausties ar tādiem simptomiem kā muskuļu saspringums, krampji, vēdersāpes, caureja, galvassāpes, zobu griešana, atkārtotas iesnas, grūtības iemigt, bronhīti.

A. Miksons: “Aiz šiem simptomiem bieži var atrast organiskus cēloņus, piemēram, infekciju, orgānu bojājumus. Taču somatizācijas gadījumā orgāni nav bojāti, bet afekts ir ietekmējis veģetatīvo nervu sistēmu un ir notikusi funkcionāla izmaiņa.”

Ārsts skaidro, ka šādos gadījumos, piemēram ja ir vēdera sāpes, tās vienkārši var būt kuņģa vai zarnu spazmas, kas radušās, ja bērns par kaut ko ir dusmīgs, aizvainots vai satraukts, bet nespēj vēl to vārdos izteikt, taču ķermenis “runā” viņa vietā ar simptomu.

Brāļa vai māsas piedzimšana rada dusmas, skaudību un netaisnības sajūtu

Iezīmējot bērna izjūtas brīdī, kad ģimenē piedzimst vēl viens bērns, ārsts iesaka iztēloties, ka mīļotais cilvēks, ar kuru kopīgi tiek labi pavadīts laiks, pēkšņi pārved mājās otru sievieti, sakot, ka turpmāk viņa dzīvos jūsu mājās. “Viņš joprojām mīlot savu sievu, turpinās ar viņu dzīvot kopā, tikai viņai jāpārvācas uz citu istabu. Pārnestā nozīmē tā sajūtas arī bērns, kura ģimenē pēkšņi ielaužas brālis vai māsa,” ar salīdzinājumiem skaidro ārsts, iesakot runāt ar vecākajiem bērniem.

Mazā brāļa vai māsas ienākšana ģimenē vecākajā bērnā rada netaisnības sajūtu, dusmas, greizsirdību, skaudību. Tāpēc ir svarīgi ļaut izteikt savas izjūtas un pieņemt to kā normu, jo tas, ka bērns dusmojas, nenozīmē, ka viņš nemīl tēti, mammu vai jaunāko brāli, māsu.

Līdzīgu situāciju A. Miksons ieskicē arī mirklī, kad bērns sasniedz 2,5 gadu vecumu, un apzinās, ka pasaule sāk mainīties, jo tētis un mamma nosprauž robežas. Ārsts: “Bērni šajā vecumā var vienā brīdī uz vecākiem sakliegt, bet jau pēc mirkļa teikt, ka viņus ļoti mīl.” Šādā veidā bērns iziet emocionālo procesu, kad abas izjūtas vienlaicīgi ir pret jebkuru cilvēku. Taču, ja mājās var paust tikai vienu izjūtu spektru, tad seko situācijas, kad bērns savas dusmas un neapmierinātību izpauž uz citiem, kā rezultātā tiek mocīta mazā māsa vai brālis vai arī kāds no bērnudārza vai skolas biedriem. Tādās situācijās dzirdam vecāku stāstām, ka bērns mājās uzvedas kā eņģelītis, bet dārziņā ārdās.

Tāpēc, lai mazinātu bērnu somatizāciju, speciālists iesaka no sarunām ar bērniem izslēgt šādas frāzes:

  • Man no tevis galva sāp/ ausis sāp;
  • Mammai sāp sirds, kad tu tā dari;
  • Puiši nebaidās, puiši neraud. Kāpēc uzvedies kā memmesdēliņš?
  • Tā meitenes neuzvedas/ meitenes nedusmojas/ labas meitenes ir…
  • Manā laikā tā nebija/ Es tavā vecumā…
  • Domā pozitīvi!

Tā vietā viņš iesaka mēģināt saprast, kādas izjūtas slēpjas bērnā, savukārt, ja bērniem šīs frāzes nepārtraukti tiks atkārtotas, viņu dusmas nekur nepazudīs, un vienīgais veids, ko ar tām iesākt, būs tās somatizēt.

mamma88 mamma88 30. Jan 09:32

Vispār slimo tapēc, ka, aizvedot savu uz dārziņu, priekšā mūždien ir bariņš ar puņķiem, klepu un pa vidu kāds vēl vakar smuki beidzis slimot rota vīrusu.