Kāpēc bērni ar jauno koronavīrusu saslimst retāk nekā pieaugušie?

Tiek plaši ziņots, ka bērniem ir mazāka iespēja smagi saslimt un nomirt no jaunā koronavīrusa. Kādā nesenā pētījumā, kurā tika apskatīti 44672 "Covid-19" gadījumi, noskaidrots, ka tikai viens procents no saslimušajiem bija bērni, kas jaunāki par 10 gadiem. Turklāt neviens no tiem nenomira.

"Tas nav kā ar gripu," saka Akiko Ivasaki no Jēla Universitātes. Ar gripu lielākoties saslimst tieši mazi bērni vai veci cilvēki, turpretī ar jauno koronavīrusu tā nav. Tā pagaidām ir neliela mistērija.

Kā rakstīts izdevumā "New Scientist", pirmais izskaidrojums varētu būt tāds, ka bērnu organismam ir kaut kāda veida imunitāte pret šo vīrusu. Tomēr, kā parādīts nesenā pētījumā, tā nav un bērni ar jauno koronavīrusu var inficēties tikpat viegli, cik pieaugušie. Tomēr bērni, kas inficējušies ar jauno koronavīrusu, daudz retāk piedzīvo tā izraisīto slimību COVID-19 nekā pieaugušie. Līdzīga situācija tika novērota SARS un MERS laikā. Kas aizsargā bērnus?

"Nevienam pagaidām nav pienācīgas atbildes," saka Ivasaki. Tomēr viņai un citiem ekspertiem šķiet, ka tas varētu būt unikālā veida dēļ, ar kādu bērnu imūnsistēma cīnās pret šo vīrusu.

Visizplatītākās komplikācijas no COVID-19, SARS un MERS ir akūts respiratorā distresa sindroms, kura rezultātā var rasties dzīvībai bīstami bojājumi plaušās imūnsistēmas pārmērīgas reakcijas dēļ. Rezultātā šķidrums un imūnsistēmas šūnas izraisa nopietnas problēmas. Uzbrūkot vīrusa šūnām, imūnsistēmas šūnas var traucēt skābekļa uzņemšanu plaušās. 

Ņemot vērā, ka bērnu imūnsistēma vēl tikai attīstās, viena no iespējām ir tāda, ka viņu organismā COVID-19 laikā nenorisinās šāda imūnsistēmas reakcija, ko dēvē par citokīnu vētru. SARS uzliesmojuma laikā divos pētījumos tika atklāts, ka bērnu organismā slimības laikā bija relatīvi zems imūnistēmas šūnu citokīnu līmenis, kas, iespējams, bija iemesls, kas pasargāja bērnu plaušas no nopietniem bojājumiem.

Tomēr tas neizskaidro, kāpēc bērnu imūnsistēma uz koronavīrusu reaģē citādi nekā uz gripu. Tas varētu būt atšķirīgo citokīnu reakciju dēļ pret katru vīrusu. Turklāt bērni atšķirībā no pieaugušajiem ir daudz retāk saskārušies ar citiem koronavīrusiem, to skaitā arī tiem, kas izraisa iesnas, tāpēc to organismā nav tik daudz dažādu antivielu.

Pastāv ideja, ka antivielas var situāciju tikai pasliktināt, jo precīzi neatbilst jaunajam koronavīrusam.

"Reizēm neatbilstīgas antivielas var dot vairāk slikta nekā laba," teica Vendija Bērklija no Londonas Imperiālās koledžas.

Saprašana, kāpēc bērni tiek saudzēti, ir kaut kas vairāk par zinātnisku interesi. Ja mēs kaut kādā veidā varētu atdarināt bērnu imūnsistēmu, izmantojot terapiju vai medikamentus, varbūt jaunais koronavīruss būtu mazāk postošs arī pieaugušajos.

Tiesa, tas, ka bērni retāk piedzīvo smagu saslimšanu nekā pieaugušie, nenozīmē, ka viņi nepiedalās vīrusa izplatīšanā.

TVNET