Kāpēc bērnam ir nepieciešams svaigs gaiss

Elpošana svaigā gaisā nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa, ko satur gaiss, transportēšanu uz šūnām un tā izmantošanu šūnās. 

Epošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem un organismā elpo ikviena šūna. Skābeklis ir vajadzīgs jebkuram - kā pieaugušajam, tā bērnam, jo tas ir galvenā šūnu barības viela, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. 

Skābeklis stimulē smadzeņu darbību, novērš koncentrēšanās problēmas, bērnam ir vieglāk mācīties. 

Svaigs gaiss bērnam dod enerģiju, vairo dzīvesprieku, pastaigas laikā tiek trenēta izturība, nostiprinās kauli un muskuļi, palīdzot bērnam augt lielam un spēcīgam. Ir svarīgi, lai bērnam būtu laiks, kurā viņam ir atļauts atpūsties svaigā gaisā un atbrīvoties no liekās enerģijas. 

Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā īpaši labvēlīgi ietekmē sirds veselību, tāpēc būt fiziski aktīvam ir īpaši svarīgi. 

Svaigs gaiss stiprina imunitāti, tāpēc jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo stiprāka būs viņa imūnsistēma. 

Aizraujošas rotaļas ārā stimulē bērna prātu un veicina kognitīvo attīstību. Svaigs gaiss mazina stresu. 

Tāpat bērnam pastaigu laikā ir vajadzība socializēties ar apkārtējiem bērniem, piedalīties kopīgās rotaļās, spēlēs.

Mazkustīgiem bērniem ir novērota pazemināta fermentu darbība un pazemināta vispārējā organisma imunitāte. 

Ja bērnam netiek nodrošinātas pastaigas svaigā gaisā un bērns  uzturas slēgtā telpā, ar laiku viņš var sākt sliktāk redzēt. Tādos apstākļos bērns ir spiests acis fokusēt uz priekšmetiem, kuri izvietoti ļoti tuvu, tāpēc tas var draudēt rezultēties tuvredzībā. Izejot uz ielas, bērna acis saņem labu devu atpūtas un iespēju tās fokusēt ne tikai uz tuviem, bet arī tālākiem priekšmetiem.