Ķermeņa masāža
12.12 10:00-16:00
Izpārdots
Ģimenes vajadzības ietver ģimenes kā sociālas sistēmas funkcionēšanai nepieciešamos resursus, kuru nodrošināšana saistās ar konkrētu ikdienas darbību veikšanu. Kādas ir daudzbērnu ģimeņu pamatvajadzības un to apmierināšanas iespējas?
Ģimeņu vajadzības
- Ģimenes materiālās vajadzības - saistīti visi svarīgākie ģimenes budžeta ienākumi un izdevumi. Tiek dalītas: individuālajās (personiski izmanto atsevišķi ģimenes locekļi) un kopējās vajadzībās (ģimene izmanto kopīgi).
- Ģimenes garīgās vajadzības - saistītas ar nepieciešamību radīt ģimenē apstākļus, kas nodrošina katram tās loceklim harmonisku attīstību, pilnvērtīgu atpūtu, darba prieku un dzīvesprieku.
- Sociālās vajadzības - saskarsmes jeb komunikatīvā vajadzība, vajadzība rast emocionālu kontaktu, nepieciešamība sevi izteikt, sociālā prestiža vajadzība u.tml.
Ģimeņu dzīves kvalitātes pētniecībā tija izmantoti dažādi indikatori, kas raksturo gan ģimeņu vajadzības, gan iespējas tās apmierināt.
Pētījuma gaitā respondenti tika aicināti izvērtēt savas ģimenes iespējas apmierināt ģimenes locekļu individuālās, kā arī ģimenes kopējās daudzveidīgās vajadzības dažādās dzīves sfērās. Aptaujātajiem ģimeņu pārstāvjiem bija jānovērtē ģimenes iespējas apmaksāt visu vajadzību segšanai nepieciešamos izdevumus, proti, segt pārtikas iegādes izdevumus, mājokļa uzturēšanas izdevumus, apģērba un apavu iegādes izdevumus, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, segt transporta izdevumus, iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus, segt izdevumus formālajai un neformālajai izglītībai, kā arī segt kopīgas izklaides un atpūtas izdevumus.
Kas ir tas, ko varam atļauties?
Izpētes laikā iegūtie dati apliecina, ka teju puse no aptaujātajiem respondentiem atzīst, ka viņu ģimene vienmēr var segt pārtikas iegādes un mājokļa uzturēšanas izdevumus. Pietiekami labi savas iespējas nodrošināt ģimenei veselības aprūpes un formālās izglītības saņemšanu vērtē aptuveni ceturtā daļa aptaujāto. Turpretī cita aina paveras aplūkojot datus par apdrošināšanas iegādes, neformālās izglītības un izklaides vajadzību apmierināšanas iespēju novērtējumu – teju puse (42%) respondentu norādījuši, ka gandrīz nekad nevar iegādāties apdrošināšanas pakalpojumus, un ceturtā daļa aptaujāto atklāj, ka arī iespējas ģimenei kopīgi atpūsties un nodrošināt bērniem iespēju apmeklēt neformālās izglītības pasākumus drīzāk uzskata par nepieejamu „ekstru”, jo gandrīz nekad nevar to sev un bērniem atļauties.
Pētījumā aptaujātajiem ģimeņu pārstāvjiem bija atsevišķi jānovērtē ģimenes iespējas segt visus ar pārtikas nodrošināšanu saistītos izdevumus. Izpētes laikā konstatēts, ka 80% aptaujāto atzīst, ka vienmēr vai gandrīz vienmēr var paēdināt ģimeni, savukārt 20% respondentu nav apmierināti ar savām iespējām vienmēr nodrošināt ģimenei nepieciešamo uzturu. Kad respondentiem tika lūgts novērtēt savas iespējas vismaz 2 reizes dienā nodrošināt ģimenei pārtiku, kas ir veselīga un sabalansēta, iegūtās atbildes vairs nebija tik vienbalsīgas, un teju 35% aptaujāto norādīja, ka to spēj īstenot tikai dažreiz vai reti. Līdzīgas atbildes tika iegūtas arī jautājumā par pilnvērtīga, sabalansēta, veselīga un katra ģimenes locekļa individuālajām vajadzībām atbilstoša uztura nodrošināšanu – šo vajadzību vienmēr var apmierināt tikai 27% ģimeņu. Savukārt savas iespējas apmaksāt ēdienreizes sabiedriskās ēdināšanas iestādēs labi vērtē aptuveni 45% aptaujāto.
Pie vitāli svarīgu vajadzību grupas pieder arī iespējas segt visus ģimenes mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, īres maksu, apsaimniekošanas izdevumus, nekustamā īpašuma nodokļu apmaksu, kā arī norēķināties par apkuri, elektrību, gāzi u.c.
Pētījumā iegūtie dati rāda, ka pietiekami daudz līdzekļu tiek tērēts visu mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai - 69% no aptaujātajām ģimenēm. Taču teju 20% respondentu atzīst, ka tas viņu ģimenei sagādā nopietnas grūtības. Vairāk nekā puse aptaujāto daudzbērnu ģimenes pārstāvju atzinuši, ka vairumā gadījumu vienmēr spēj apmaksāt arī telefona, interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu rēķinus. Jautājumā par kredītsaistību pildīšanu vai līzinga ikmēneša maksājumu veikšanu iegūtie dati liecina, ka 21% aptaujāto ģimeņu nav šādu izdevumu, taču ģimenēm, kurām ir šādi izdevumi 54% gadījumu ir iespēja segt konkrētos izdevumus, savukārt 25% – tas sagādā problēmas.
Respondenti tika aicināti atbildēt uz jautājumiem arī par iespējām nodrošināt bērniem visas vajadzības, kas saistītas ar izglītības sfēru. Izpētes gaitā tika konstatēts, ka iespējas apmierināt vajadzības, kas saistītas ar formālu izglītību bērnu dārzos vai skolās, un vajadzības, kas saistītas ar neformālo izglītību – ārpusstundu nodarbībām, nometnēm, interešu izglītības centru vai kultūras pasākumu apmeklējumiem ievērojami atšķiras. Proti, formālās izglītības vajadzības labā līmenī spēj nodrošināt vairāk nekā 60% ģimeņu, savukārt neformālās izglītības vajadzības – vidēji tikai 25% ģimeņu. Vissliktāk ģimenes vērtē savas iespējas apmeklēt bērnus interesējošus kultūras pasākumus un nodrošināt bērniem iespēju piedalīties ārpusstundu un interešu izglītības nodarbībās.
Nodrošināt kopīgas atpūtas un izklaides iespējas visai ģimenei vairāk nekā pusei no visām aptaujātajām daudzbērnu ģimenēm izdodas reti vai gandrīz nekad – tādi pētījuma rezultāti tika iegūti respondentiem uzdodot jautājumus, kas saistīti ar iespējām apmaksāt atpūtai un izklaidei nepieciešamos izdevumus. Radīt bērniem iespēju vasaras brīvlaikā apmeklēt bērnu nometnes, vai visai ģimenei nodrošināt iespēju kopā doties kādā izklaides braucienā, apmeklēt dažādus pasākumus, doties kopīgā ceļojumā vai atvaļinājumā spēj teju tikai 10% aptaujāto daudzbērnu ģimeņu. Arī vajadzību pēc pirkumiem, kas radītu prieku sev vai bērniem, apmierināt teju 85% ģimeņu spēj tikai dažreiz, reti vai gandrīz vispār nekad. Tādējādi iespējams secināt, ka lielākā daļa ģimeņu budžeta līdzekļu tiek tērēta primāro vajadzību nodrošināšanai un lieki līdzekļi atpūtas un izklaides pasākumu apmeklēšanai ikdienā ģimenēm neatliek.
PĒTĪJUMS: Daudzbērnu ģimeņu situācija mūsdienu Latvijā