Kādas ir biežākās alerģijas bērniem?

Kādas ir biežākās alerģijas bērniem?

14. Feb 2020, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Alerģijas mēdz būt dažādas un biežāk tās parādās tieši gada siltajā laikā. Bērniem ne vienmēr vecāki spēj diagnosticēt alerģiju, jo tā mēdz slēpties zem dažādiem simptomiem. Par alerģiju izraistājiem bērniem konsultē ārsts alergologs Ieva Cīrule.

Alerģija- tā ir akūta imūnsistēmas reakcija uz vielām, kas mums ir visapkārt, piemēram, putekļiem, ziedputekšņiem, medikamentiem, dzīvnieku spalvām, pārtikas produktiem. Diemžēl pēdējos gados ir audzis cilvēku skaits, kuriem ir kāda veida alerģija. Pēc alergologa Ievas Cīrules domām tas ir saistīts ar mūsu dzīvesveidu, pasīvo smēķēšanu, uzturu un vides piesārņojumu,

Bet ne tikai ārējiem faktoriem ir nozīme- tendence uz alerģijām var tikt nodota bērniem no vecākiem ģenētiskā līmenī, tāpēc, ja mammai vai tētim ir kāda alerģija, nepieciešams daudz rūpīgāk novērot bērnu un viņa pašsajūtu.

Alerģijas mājās

Pirmajā dzīves gadā māmiņa  ar mazuli pavada ļoti daudz laika mājās. Šķiet, ka viņš ir pasargāts no ārējo faktoru nelabvēlīgās ietekmes, tomēr 100% garantijas nav.

Bez šaubām mēs mēģinām cik bieži vien ir iespējams tīrīt mājokli, tomēr kaut kādā veidā putekļi un netīrumi uzkrājas, kas var novest pie alerģijām, kas rezultātā var novest pie astmas. Piemēram, putekļi uzkrājas uz mīkstajām mēbelēm, paklājiem, kas netiek katru dienu tīrīti, tomēr arī šādām netīrumu slēptuvēm nepieciešams pievērst uzmanību un kopt regulāri un ļoti rūpīgi.

Bet, pieņemsim, ka jūsu mājās vienmēr ir tīrs. Vai tas nozīmē, ka tas ir droši? Diemžēl nē. Tīrība un pārmērīga mazgāšanas līdzekļu izmantošana var būt otra galējība- tie var radīt negatīvu ietekmi uz vidi vai izsaukt alerģisku reakciju.

Parasti vecāki pirms bērniņa piedzimšanas mēģina pagūt veikt remontu, bet reizēm tas notiek tad, kad mazulis ir jau piedzimis. Tāpat arī pirmsskolas vecumā, kad šķiet, ka bērns ir gatavs savai istabai, vēlamies pārveidot bērnistabu, veicot remontu. Pirms veikt remontu būtiski parūpēties par citu dzīvesvietu uz remonta laiku savām atvasēm, jo būvniecības putekļi ir viens no spēcīgākajiem alergēniem.

Tāpat jāpievērš uzmanība ventilācijai un mitruma līmenim telpās, jo svaiga gaisa trūkums, mitra vide var būt labvēlīga vide dažāda veida alerģijām un sēnītēm.

Nieze, apsārtums, šķaudīšana

Pavasarī un vasarā tā vien gribas uzturēties svaigā gaisā un vecāki cenšas vairāk laika pavadīt kopā ar saviem bērniem brīvā dabā. Šķiet, ka nu sāksies atpūta, dzīves baudīšana, tomēr ne tuvu tam! Visbiežākie alergēni ārpus mājām ir ziedputekšņi un kukaiņi.

Alerģija pret ziedputekšņiem ir acīmredzama un viegli atpazīstams - šajā gadalaikā alerģiskākiem bērniem var parādīties pirmie simptomi - šķaudīšana, iesnas, niezoša sajūta kaklā, aizlikts vai tieši otrādi tekošs deguns, asarojošas acis.

Alerģiskie simptomi retāk tiek novēroti lietainās un apmākušās dienās, jo mitrums neveicina putekšņu kustību. Un tieši šajās dienās iesaka doties garākās pastaigās, jo būs vieglāk elpot un uz ielas alergēnu praktiski nebūs. Savukārt saulainās un vējainās dienās logi mājās un automašīnās ir jāaizver, lai izvairītos no saskares ar alergēnu.

Savukārt ķermenis uz kukaiņu kodumiem parasti reaģē ar apsārtumu un niezi. Parasti pēc pāris dienām apsārtums ir pārgājis un jāuztraucas ir tikai tajos gadījumos, ja bērnam ir elpas trūkums, vājums, kas ir uz robežas ar bezsmaņu. Šādā situācijā nekavējoties ir jāmeklē ātrā neatliekamā palīdzība.

Sarunā ar alergologu Ievu Cīruli iezīmējām trīs galvenās bērnu vecuma grupas un norādījām uz alerģiju risku, kurš konkrētā vecumā ir visaugstākais.

No 0 līdz 3 gadu vecumam

Vēl viens alerģiju veids, kas tieši nav saistīts ar konkrētu gadalaiku, ir pārtikas alerģija. Pēc Ievas Cīrules vārdiem, tā parasti parādās vecumā līdz 3 gadiem un visbiežāk alerģija ir uz tādiem produktiem kā olas, piens, soja vai kvieši.

Tā kā bērns pirmajos dzīves gados nogaršo dažādus jaunus produktus uzturā, rūpīgi jānovēro bērna organisma reakcija. Ja uz ķermeņa parādās izsitumitad uzreiz irierobežo vai jāizslēdz konkrētā produkta lietošana. Tieši šī iemesla dēļ- lai izvairītos no alerģijām, piebarojumu pirmajā dzīves gadā iesaka uzsākt pakāpeniski, piedāvājot mazulim arvien jaunu produktu, lai vieglāk būtu iespējams noteikt alerģisko produktu.

Bieži pārtikas alerģija mazulim izzūd pati no sevis aptuveni līdz 5 gadu vecumam un tikai retos gadījumos alerģija saglabājas visu mūžu.

No 3 līdz 7 gadu vecumam

Ja pirmajos trīs dzīves gados bieži parādās pārtikas alerģijas, tad vecumā no trīs līdz septiņu gadu vecumam pārtikas alerģiju risks samazinās. 

"Šajā periodā ir vērts pievērst uzmanību dzīvnieku spalvu un putekļu alerģijām," iesaka Ieva Cīrule. Alerģija var būt ne tikai uz dzīvnieku spalvām, bet arī uz dzīvnieku smakām vai siekalām. Tieši šī iemesla dēļ nesteidzieties mājās iegādāties mājdzīvnieku, labāk pirms šī lielā notikuma konsultējieties ar speciālistu, lai pārliecinātos, ka bērnam nekas nedraud. 

Ja šāda nosliece uz alerģijām nav, tad mājās varat iegādāties mājdzīvnieku, tomēr jāatceras par tīrību- ja mājās ir mājdzīvnieks obligāta ir ikdienas mājas uzkopšana, grīdu mazgāšana un putekļu noslaucīšana.

Skolnieki un pusaudži

"Šajā bērnu vecuma grupā visbiežāk tiek konstatēta alerģija uz ziedputekšņiem un dažādiem augiem." stāsta ārsts alergologs. Simptomi šādai alerģijai ir līdzīgi saaukstēšanās gadījumiem: klepus, iesnas, asarošana vai acu graušana, šķaudīšana.

Ir diezgan viegli atšķirt parastu saaukstēšanos no alerģijas- alerģijas uzliesmojums notiek brīdī, kad ir organisma saskare ar alergēnu, piemēram, bērns paiet garām ziedošai ābelei un sāk šķaudīt un acis sāk asarot. Attiecīgi veicot rūpīgus novērojumus, var saprast, ka bērnam ir nosliece uz vienu vai otru alerģiju.

Pēc Ievas Cīrules sniegtās informācijas, 5,4% skolnieku ir alerģiskas iesnas, kas var būt gan sezonāla rakstura,gan tādas, kas ilgst visu gadu. Galvenie simptomi ir aizlikts deguns, asarojošas acis, šķaudīšana un nieze.

Parasti šie simptomi mazinās vai pilnīgi izzūd, kad bērns pārstāj ieelpot alergēnu. Jebkurā gadījumā, ja parādās šādi simptomi, to nevajadzētu ignorēt un pastāstīt par to ārstam.

Jebkuru saslimšanu vieglāk izārstēt agrīnā stadijā, kamēr nav sākušās komplikācijas un citas blakus saslimšanas. Vēlam jums veselību!