"Kā Jūs nosakāt, kad laiks uzsākt piebarojumu savam bērniņam?" - jautājām kādai daudzbērnu māmiņai. "Kad bērniņš sāka skatīties mutē.." viņa atbildēja. Citiem vārdiem, katram bērnam viss ir individuāli. Un orientēties nevajag pēc tā, cik bērnam mēnešu, bet gan pēc tā, kā viņš reaģē uz "pieaugušo" ēdienu, vai izrāda par to kādu interesi.
Mēles izstumšanas reflekss un citi ierobežojumi
Mazuļa pirmajos dzīves mēnešos viņam piemīt mēles izstumšanas reflekss. Tas uzreiz bērna mēlītei liek izstumties ārā no mutītes, tiklīdz uz mēles parādās kāds biezāks ēdiens. Tas ir rādītājs - tāda veida ēdienam vēl nav pienācis laiks. Ir pārāk agri uzsākt piebarojuma procesu. Šis reflekss aizsargā bērnu no aizrīšanās. Aptuveni 4-6 mēnešu vecumā šis reflekss sāk atslābt. Bez tam, līdz 4 mēnešu vecumam vairumam bērnu vispār nav mēles kustību un rīšanas koordinācijas, kas nepieciešamas biezāka ēdiena uzņemšanai. Jā un arī kuņģis bērnam, kas jaunāks par 4 mēnešiem vēl nav sagatavojies cietākas barības uzņemšanai.
No pārlieku agras piebarojuma ieviešanas bērnam liek izvairīties arī alergologi. Īpaši neuzsākt agru piebarošanu iesaka vecākiem, kam pašiem bērnībā ir novērotas kādas alerģiskas reakcijas uz pārtikas produktiem.
Kad vislabāk sākt piebarojuma došanu
Ja bērns ēd mākslīgo piena maisījumu, tad vislabāk kā pirmo piebarojuma ēdienreizi izvēlēties brokastis. No rīta māmiņai vēl būs pietiekoši daudz spēka, lai mierīgi izturētu visas bērna palaidnības. Bez tam, rīta ēdienreize būs nesteidzīga. Ja bērns tiek barots ar mammas pienu, tad vislabāk papildēdienu piedāvāt, kad mammas krūtīs ir vismazāk piena, un tas ir dienas beigās. Bez tam, piebarojumu šajā gadījumā jādod starp krūts ēdināšanas reizēm, nevis vienlaikus ar krūts pienu. Tā vajag darīt, lai piebarojums netraucētu uzņemt mikroelementus no māmiņas piena.
Barošanas nosacījumi
Lai bērnam veidotos veselīga attieksme pret ēdienu, jau pašā sākumā ir jāņem vērā vairākas rekomendācijas:
- Nedrīkst ēdināt ar varu. Vieni bērni ar baudu kāri uzņem papildēdienu jau 4 mēnešu vecumā, citiem tas neinteresē pat 9-12 mēnešu vecumā. Sakniebtas lūpas, aizvērta mute, uz sānu pagriezta galva, izvairīšanās no karotes - tās ir pazīmes tam, ka bērns nevēlas ēst. Varbūt, ka viņš nevēlas ēst tieši tagad, tāpēc, ka vēlas rotaļāties, gulēt, vai vienkārši nav izsalcis. Bet varbūt, ka "pieaugušo" ēdienam vēl nav pienācis laiks, un centienus ir vērts atlikt uz dažām nedēļām vai pat mēnesi.
- Nepieradināt pie blīvām, bagātīgām vakariņām. Pastāv maldīgs uzskats - ja bērnu kārtīgi pabaro ar putru pirms miega, tas mierīgi noguļ visu nakti. Patiesībā, pētījumi jau sen ir pierādījuši, ka bērni, kam dod pirms miega putru un bērni, kas vakarā iedzer tikai pienu, guļ aptuveni vienādi mierīgi. Bet putra pirms miega, patiesībā var vēl radīt problēmas ar apetītes kontroli, kas vēlāk var novest pie aptaukošanās problēmām.
- Nesajaukt vairākus pārtikas produktus uzreiz kopā. Labāk jaunus produktus ieviest bērna ēdienkartē pakāpeniski, pa vienam. Šis noteikums palīdzēs saprast, vai bērnam uz kādu konkrētu produktu ir alerģija.
- Nesāliet bērna ēdienu, kā arī nepievienojiet tam garšvielas. No cukura arī ir ieteicams atteikties vismaz līdz bērna 3 gadu vecumam. Saldumi noved pie aptaukošanās, kariesa un citām veselības problēmām.
Māmiņu Klubs