02.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Ralfam tūlīt būs gads, un pēdējo pusgadu viņš no manis nav atkāpies ne soli (attiecīgi, arī es no viņa). Vienīgais, kas mani var palaist brīvsolī, ir vīrs – protams, ar tēti puikam nav problēmu palikt. Bet tētis ir strādīgs vīrietis, nāk mājās tuvāk 19:00, bet es pa dienu esmu maķenīt sagurusi un nodoties varoņdarbiem vairs nav vēlēšanās.
Pēdējo pusgadu Ralfs bieži slimoja, tādēļ mazāk devāmies pie kāda vai aicinājām ciemiņus, viņš daudz dzīvojās pa rokām.. un nu pie tā visa ir pieradis. Bez manis un vīra Ralfs akceptē manas vecmāmiņas sabiedrību, kura labprāt piesakās puiku pieskatīt, bet tīri fiziski viņai tas ir smags darbs, turklāt viņai nav spēka viņu izcilāt, ja pampers jāmaina vai ja no gultiņas jāizceļ..
Kad nedēļas nogalēs aizbraucam pie maniem vecākiem, Ralfs visu laiku savā redzeslokā patur vienu no vecākiem. Rokās īpaši viņiem nedodas – sāk bļaut.
Ar katru dienu arvien vairāk izjūtu vēlmi kaut kur aiziet divatā ar vīru. Vai arī viena, bet pa dienu – kad ir siltāks, gaišāks un enerģijas pārpārēm. Vienīgais risinājums, ko es redzu, ir aukle, BET...
- Kā lai saucu svešu aukli, ja pat ar savējiem viņš nepaliek viens?
- Kā lai zinu, ka tas svešais cilvēks pienācīgi gadās (pieķersies, mīlēs?) par manu puiku, kamēr manis nebūs? Kā lai uzticos auklei?
- Kā atrast labu aukli, kas nenoplēsīs septiņas ādas par to vien, ka viņa ir tik laba? :)
Ar ko vispār būtu jāsāk, domājot par mazuļa atstāšanu auklei? Kā atrast piemērotāko un kur vispār meklēt?
Nu jā, tu visu ļoti pareizi saki, tikai to tā realizēt ir grūti 😃
Meitu atstājām manas labākās draudzenes māsai - zināju, ka viņa par Madaru rūpēsies tāpat kā mana draudzene, kas ir ganrīz vai ar lielāku atbildību nekā es pati 😀 Bet tagad viņa studē un strādā, un viņai nav laika. Jāmēģina laikam plašāks radu loks apjautāt. 😀
Man laikam vispār būtu (ir) grūti svešu cilvēku vienu atstāt mājās. Pieņemu, ka aukles meklējumus krietni vien bremzē arī kaut kāda manis pašas izveidota psiholoģiskā barjera - tomēr pats dārgākais jāuztic viņai!
Es mūsu kaimiņiem pat istabas augu neatstātu; kaķi pabarot, kad ilgāk esam prom, arī viņiem neuzticētu. Tā ka bērnu jau nu 100 punkti viņiem tuvumā nelaistu 😃
Bet vispār es arī esmu par to domājusi, ka kaimiņiem palūgt pieskatīt būtu ļoti ērti.
Kad es sāku meklēt auklīti sapratu - svešu negribu. Negribu arī diplomētās, jo vienalga, man sveša un ... sapratu, ka aukle jāmeklē tuvākajā apkārtnē. 😀 Kaimiņos. Dzīvoju tā saucamajā hruščovkā, kur kaimiņi pazīstami. Tad nu noskaidroju kuras tantītes nestrādā un sāku uzrunāt. Tālāk par pirmo netiku. 😀 cilvēks zināms, tepat kaimiņos un arī samaksa saprātīga. 😀 Jādraudzējas ar kaimiņiem. 😀
tā kā šodien bija mana pirmā darba diena, tad jau janvārī, ik pa laikam dēlu atstāju pie auklītes. Kad jāaizskrien pie ārsta vai vienkārši uz veikalu. Un tā viņiem abiem bija iespēja sapazīties. Un šodien, kad dēls pamodās kpā ar auklīti viņš pat nebija īpaši pārsteigts. 😀
Sveika!
Kur jūs dzīvojat? Es izmisīgi mēģinu domāt, kurā brīdī esmu izpaudusi, kur mēs dzīvojam 😃
Piedāvājums tiešām apbrīnojami jauks, bet tad mums vispirms ir miljons reižu vienai pie otras jāciemojas, lai mazie sadraudzējas 😉
Atraksti man, lūdzu, uz indra.eke@inbox.lv par jūsu auklīti 😀