Sveikas, mammas un tēti! Pieļauju, ka ar sekojošo ir saskārušies daudzi no vecākiem. Mūsu pekai šobrīd ir gads un septiņi mēneši. Mazliet vairāk kā mēnesi peka beidzot ir iemācījusies iet čučēt bez krūts un aptuveni 3 nedēļas guļ savā "lielajā" gultā. Pirmās nedēļas pagāja ļoti veiksmīgi - peka pieņēma situāciju, un gulētiešana izvērtās tīri patīkama. Ir mums gulētiešanas rituāls - visu darām lēnā garā, pārģērbjamies, nomazgājamies, palasām grāmatiņu, sadodam nakts bučas, un peka 10-15 minūšu laikā gultiņā atlūza.
Pagājušo nedēļ pēkšņi sākās trādi-rīdi. Vārda tiešā nozīmē bērns danco pa gultu. Reizēm smej, runājās un mētājās riņķī apkārt, reizēm to visu pavada bļaušana. Un tas pat stundas garumā, līdz atlūzt. Nevaram saprast, kas par lietu. Nekas tak nav mainījies. Nav arī nekādi lielie pārdzīvojumi/attīstības lēcieni utt., kas to varētu ietekmēt?!?! Rodas sajūta, ka netieku vairs galā :(
Es pieļauju, ka miedziņš viņas vecumā varētu būt ilgāks…
Šovakar abas sataisījāmies čucēt, manā gultā izlasījām divas grāmatas, tad piedabūju iet savā gultiņā, jo jāliek čučēt bija visi lāči un zaķi. Un pēc tam stāstīju pasaku…tā lēnītēm, lēnītēm. Peka aizmiga pēc kādas pusstundas. Ceru, ka tā lieta aizies. Jo abām savādāk ir grūti.
Sēžu blakus. Savādāk nemaz nevar. Bet šobrīd viņa man neļauj ne dziedāt, ne viņu aiztikt. Vienkārši bļauj un grūž prom. Un, ja eju prom, tad vēl lielāka bļaušana.
It kā sarunājam, ka ejam gulēt. Bet, kā tiek gultā, tā sākas.
Es domāju,ka tas noteikti ir kāds lēciens attīstībā, kas šo visu ietekmējis. Manam mazākajam ir 8 mēneši un arī ir dažas nedēļas,kad iespējams iemigt labi,bet reizēm iet pavisam grūti. Knifiņi... pasēdēt blakus, paturēt roku, pačubināt muguru (šis mūsmājās strādā vislabāk)