Kā iemācīt bērnam vārdus un uzvārdus?

JAUTĀJUMS

Jūlija

Mani ļoti interesē, kādā vecunā bērniem būtu jāzina savs vārds un uzvārds, kad viņiem būtu jāreaģē uz to, ka viņus uzrunā tieši vārdā, uzvārdā?

Personīgi mana meitiņa, tiklīdz sāka runāt, un tas bija pirms divu gadu vecuma, varēja nosaukt jau gan savu vārdu, gan uzvārdu. Vienīgi Evelīnas vietā viņa teica - Evenīna.

Kāpēc uzdodu šādu jautājumu? Godīgi sakot, vienkārši aiz ziņkārības.

Kļuvu par kādas situācijas acu liecinieci.. Sāku vest meitiņu uz dejā, gurpā jābūt bija bērniem vecumā no 4 līdz 5 gadiem, izņēmuma kārtā ir arī bērni, kam vēl nav 4 gadu, mana meitiņa bija pati jaunākā, viņai tikko bija palikuši trīs gadiņi. Tad nu skolotāja mēģināja atzīmēt, kas ir ieradies, un izrādījās, ka tas ir nereāli, jo ar vienādiem vārdiem un līdzīgiem uzvārdiem bija vairāki bērni, un dažu nebija vispār.

Zālē bērni bez mammām, sēdēja tikai vēl viena mamma un es, gribējām kādu reizi paskatīties, kā norit nodarbība, jo skolotāja, kā prata, tā mums visu izskaidroja.. Viena meitenīte vispār pateica, ka viņu sauc Nastja Princese..

Kā bērnam iemācīt viņa datus?

ATBILDE

Atbild psiholoģe Irina Dedele:

Atsaukties uz savu vārdu bērniņš sāk visai agri - pirms gada vecuma.

Izrunāt to bērns sāk tad, kad viņš sāk aktīvāk runāt.

Kas attiecas uz uzvārdu, tad daži bērni, kas iet dārziņā, zina savu uzvārdu un prot to nosaukt arī tad, ja tikko sākuši dārziņu apmeklēt. Attiecīgi ap pusotra - triju gadu vecumu.

Esmu pārliecināta, ka bērns ap 3-4 gadu vecumu ir spējīgs iegaumēt savu uzvārdu. Tas nepieciešams arī viņa drošībai. Ap četru - piecu gadu vecumu bērniņam vajadzētu zināt arī savu vecāku vārdus un uzvārdus, tāpat arī profesiju. Un būtu labi zināt arī aptuvenu savu adresi.

Uz skolā iestāšanās laiku bērnam būtu jāzina ne tikai savs vārds un uzvārds, bet jāprot tie arī uzrakstīt.

Kā iemācīt bērniņam viņa vārdu un uzvārdu?

Kaut kā nekad nav dzirdēts jautājums par to, vai tas būtu jādara speciāli. Vienkārši vārds un uzvārds jālieto ikdienā, jārunā ar bērnu par to.

Vārds cilvēkam ir ļoti svarīgs. Ir pierādīts, ka, ja cilvēku sauc vārdā, viņš to sāk attiecināt uz sevi. Tāpēc nevajadzētu bērnus saukt mājās tikai par zaķīšiem un saulītēm, bet gan - biežāk būtu jāizmanto vārds, ko esam viņam paši devuši.

Saprotams, ka iespēju robežās, jāstāsta bērnam par savu ģimeni, par uzvārda izcelsmi, tāpat arī par vārdiņu, par to, ko tas nozīmē, un kāpēc viņam tieši tāds ir iedots.

Bērni, kas izdomā savus vārdus, iespējams, ir ar nestabilu pašvērtējumu. Dažreiz ar pārāk augstu pašvērtējumu, līdzīgi kā Jūsu piemērā, vai arī - ar zemu pašvērtējumu, ja bērniņš ignorē savu vārdu un uzvārdu, piesavinās sev citu vai izdomātu vārdu ne tikai rotaļu laikā.

Lai nu kā, bērnam jāmāca mīlēt un cienīt savu vārdiņu!

Vai tavs bērns zina savu vārdu un uzvārdu?

Māmiņu Klubs