Kā izaudzināt savu bērnu par optimistu?

Bērna audzināšana nebūt nenozīmē, ka mums, vecākiem, sava atvase jāpasargā no visa negatīvā, kas ir šajā pasaulē. Tā vietā mums ir jāpalīdz bērnam attīstīt prasmes, kas viņam nākotnē palīdzēs būt optimistam un pārvarēt grūtības.

Kļūdaini tiek uzskatīts, ka bērnība ir gluži kā paradīze, kurā bērni ir pilnībā imūni pret depresiju. Nebūt! Vecāku šķiršanās, tuvinieku zaudēšana, vientulība vai arī neveiksmes skolā var izpraisīt depresīvu stāvokli. Tāpēc mums, vecākiem, ir jāpalīdz, lai bērns nevadītos pēc principa, ka dzīvē viss ir slikti. Protams, neviens nevar būt mūžīgais optimists, taču mēs varam palīdzēt bērniem iemācīties pārvaldīt savu iekšējo stāvokli un emocijas.

Kā palīdzēt bērnam vairot optimismu un uzturēt pozitīvu attieksmi?

Mudini bērnu uz situāciju paskatīties savādāk

Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kā bērns reaģē uz savu neveiksmi. Pavēro kaut vai savu reakciju dažādās situācijās. Piemēram, vai arī tev piemīt niķis reizēs, kad kaut kas nav izdevies, izteikties "man nekad nekas nesanāk", "es jau zināju, ka neizdosies", "atkal jau nesanāca"? Pat tad, ja tas ir bijis tikai pirmais mēģinājums.

Un tagad padomā par savu bērnu - vai arī viņam piemīt šāds negatīvs skatījums reizēs, kad kaut kas nav izdevies tā, kā iepriekš plānots? Mudini bērnu paraudzīties uz katru no šīm situācijām no pozitīvā aspekta. Piemēram, tas bija pirmais mēģinājums un nākamreiz jau zināšu, kur varētu kļūdīties, un man viss izdosies.

Pievērs uzmanību dažādām situācijām

Amerikāņu pozitīvisma psihologs Martins Salegmans ir izstrādājis metodoloģiju, kā gadījumos, kad nākas saskarties ar nepatīkamiem gadījumiem, palīdzēt analizēt bērnam šo pieredzi, sadalot to vairākos soļos:

1. Problēmas konstatēšana. Kas atgadījās? Piemēram, mans labākais draugs Gustavs paziņoja, ka viņš vairs nebūs mans draugs, un turpmāk draudzēsies ar Ralfu.
2. Pārliecināšanās par situāciju. Kā es tagad jūtos? Piemēram, Gustavs man vairs nepatīk, jo viņš uzskata, ka Ralfs ir foršāks.  Viņam ir jaunais Lego komplekts, tāpēc viņš esot labāks draugs.
3. Sekas. Ko es tagad darīšu? Piemēram, es vairs negribu iet uz dārziņu, jo visi tagad zina, ka Gustavs ar mani vairs nedraudzējas.
4. Situācijas analīze. Ko es domāju par situāciju, ja paraugos uz to no citas puses? Piemēram, Gustavs bieži maina savus draugus, pirms nedēļas viņš teica, ka draudzēsies ar Mareku. Tas nozīmē, ka nav nozīmes tam, vai man ir lielais Lego komplekts. Turklāt, mans draugs ir Kaspars, viņš grib ar mani draudzēties arī turpmāk.
5. Domu aktivizēšana. Kā es tagad jūtos? Piemēram, man tagad vairs nav svarīgi, ko domā Gustavs, jo es aizvien turpināšu draudzēties ar Kasparu.

Atbildot uz jautājumu, kā kļūt par optimistu, vissvarīgākais ir spēt paplašināt redzesloku, rast argumentus un iemācīties meklēt alternatīvas. 

Pārrunājot ar bērnu šādus piemērus, palīdzēsi viņam veidot pozitīvāku skatījumu uz pasauli. Lai izdodas!