Kā es iepazinos ar māmiņām organizējot Lielo pastaigu

Sākšu ar to, ka Lielo pastaigu es savā pilsētā organizēju jau trešo gadu. 

Pirmajā gadā atsaucības nebija nekādas, jo es biju par kautrīgu, lai tā aktīvāt par to izziņotu.

Pagājušo gadu, es izsūtīju informāciju vietējiem ziņu portāliem, kas šo informāciju ievietoja savās mājas lapās, un domubiedros izveidoju diskusiju. Tad nu sanācām kopā 17 ģimenes.

Šogad jau es paliku vēl aktīvāka, un izlēmu,ka dosimies garākā pastaigā un būs arī kādas izklaides. Lai to tomēr realizētu es sāku meklēt cilvēkus, kas man varētu palīdzēt ar padomiem.

Pirmā māmiņa ar kuru es iepazinos tuvāk organizējot Lielo pastaigu ir Lāsma.

Sanāca tā, ka es maija sākumā piedalījos vienā konkursā, kuru organizēja mūsu vietējais radio, un laimēju balviņu, par balviņas saņemšanu tiku informēta ar e-pasta starpniecību, kur apakšā bija parakstījusies radio darbiniece un norādījusi savu tālruni. Izlasot viņas vārdu un uzvārdu, es atpazinu sievieti, kura rudenī pie mums bija organizējusi "Mazo tirdziņu", zināju, ka viņai ir mazs bērniņš (2g.) un viņa ir diezgan aktīva. Tad nu metu kaunu pie malas, uzzvanīju viņai sarunāju un pastāstīju par Lielo pastaigu, un par to vai viņa nebūtu ar mieru man nedaudz palīdzēt, vismaz ievietojot informāciju radio. Lāsma bija ļoti atsaucīga un piekrita man palīdzēt izsūtot informāciju vietējiem ziņu portāliem un arī izprintējot afišas. Uz patreizējo brīdi viņa arī ir sarunājusi vienā vietiņā, ka mums iedos arī nedaudz balonus. Kontaktus uzturam ar Lāsmu visu laiku, vai nu sazvanoties, vai es aizeju pie viņas uz darbu un tad mēs pārrunājam, kas izdarīts un ko vēl vajadzētu un kā.

Otra māmiņa ir māmiņa Andra.

Turpinot zvanīt pazīstamiem cilvēkiem un apjautājoties, kas man varētu palīdzēt ar izklaižu organizēšanu, man tika iedots Andras telefons un teikts, ka viņa ir ļoti atsaucīgs cilvēks un noteikti man palīdzēs ar padomiem, jo viņa ir pasākumu organizatore.

Tā nu es zvanīju Andrai, kurai izrādās arī mazs bērniņš, kuram drīz būs 2 gadiņi, un izstāstīju par Lielo pastaigu un par to, kas man ir padomā. Andra ieteica griezties pie pilsētas pašvaldības pēc neliela materiāla atbalsta, ko es arī izdarīju, bet par to nedaudz vēlāk. Ar Andru sākā sazvanīties līdz norunājām, ka tomēr vajadzētu satikties klātienē, jo pa telefonu visu tomēr ir ļoti grūti apspriest, un ko Jūs domājat, mēs dzīvojam netālu viena no otras. Andra uzreiz aicināja paņemt līdzi mazo, lai viņas mazajam nebūtu tik garlaicīgi un doties ciemos. Mani sagaidīja ļoti jauka sieviete, ar kuru mums bija daudz ko pārrunāt, tā ka nemanījā, ka pienācis vēls vakars un bērniem jādodas gulēt. Pie viņas arī apspriedām un pārrunājām visu Lielās pastaigas plānu, par kuru patreiz neko sīkā nesatāstīšu, bet domāju, ka būs ļoti interesanti, jo viņai ir daudz jauku ideju, kuras man diemžēl būs jaŗealiže bez viņas palīdzības, jo vaiņas tajā dienā nebūs pilsētā.

Ļoti ceru, ka viss izdosies, jo ir viens, bet...

Aizejot uz pilsētas domi un paprasot materiālo palīdzību, man uzreiz lika uzrakstīt iesniegumu, lai dome man atļautu rīkot šo pasākumu, jo redz, tas ir sabiedrisks pasākums un bez domes atļaujas es to nedrīkstu darīt. Tad nu patreiz gaidu domes atbildi, cerot, ka Lielā pastaiga pie mums tomēr notiks. Patreiz jau esmu nomierinājusies, bet sākumā uzzinot šo visu garastāvoklis bija zem nulles. Visi jau mani mierina, ka atļauja tikšot dota un viss būs labi.

Tā nu patreiz infomāciju nevaram palaist gaisā kamēr nav atļaujas, arī domubiedros diskusiju vēl neesmu izveidojusi, ja nu tomēr kas.

Bet es vēl neesmu padevusies un ceru, ka viss notiks, jo patreiz domāju kāda varētu būt mūsu pazīšanās zīme, gribu izveidot mazu emblēmiņu, piespraudīti.

Tad nu beigās gribu pateikt Lielu paldies māmiņām, kas man palīdz gan ar padomiem, gan mierinot.

Bildīšu diemžēl nebūs, jo pirmkārt kaut kā neērti tomēr tā prasīt kopā nobildēties, un fotoaparātu visu laiku nenēsāju līdzi.

Vēsma

Konkurss: Mēs iepazināmies Māmiņu Klubā