Jauns semestris. Gan dēliņam, gan man. Kā atgūt spēku?

Šādu virsrakstu parasti var lasīt vidusskolnieka blogā, nevis māmiņu klubā.

Jā, bet pavisam īsi gribējās uzrakstīt. Mazajam tikko palika gadiņš. Un gadiņš (pat mazāk) atlicis līdz iegūšu vecmātes diplomu. Ceru,ka iegūšu.

Atkal izsverot visus par un pret sapratu,ka tā lieta ir japabeidz un es to varu. Šodien ir tik drūma diena un visādas sīkas ķibeles, ka nolaidās rokas. Biju gatava iet pie vadības un ņemt akadēmisko! Bet kā, tik maz palicis!! Tik maz līdz savam sirdsdarbam, tik maz,lai būtu savā sapņu vietā, lai būtu ar sievieti viņas lielajā dienā un ikvienās dzemdībās strādātu ar 100% atdevi. Es to TIK ļoti gribu, bet nav spēka. Pēkšņi ir pazudusi iedvesma, laiks, spēks un viss pārējais. Atliek vien cerēt,ka jau pēc neilga laika domāšu un teikšu citādāk.

Tas, kas dod spēku ir dēliņš. Un , protams, ikvienas dzemdības, kurās dzimst brīnums. 

Novēlu iedvesmu, spēku un gribu ikvienai māmiņai! Tas ir laimīgākais un grūtākais darbs- būt mammai :)

VĀKA FOTO Avots>>