Inese Lubinska: Nedomā par to, kā izskaties, kusties kopā ar savu bērnu!

21. Nov 2013, 11:56

Mūsdienās bērnu kustīgumam tiek pievērsta mazliet mazāka nozīme, nekā tas būtu nepieciešams, jo mūsu dzīvēs ienāk aizvien vairāk tehnoloģijas, kas rosina apsēsties, nevis piecelties. Kā rosināt bērnu kustēties, un kā saprast, vai fizisko aktivitāšu viņam nav par daudz? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem atbildes sniedz Inese Ļubinska – LSPA docente un aerobikas trenere.

Vai bērni mūsdienās kustas mazāk?

Ir viedtālruņi, datori, skriešana un dauzīšanās vairs nav tik aktuāla, mazāk ejam ārā pagalmos, kustība ir pazudusi diezgan nopietnā līmenī. Bērni kļūst mazkustīgāki, biežāk slimo. Bet ir patiess prieks par to, ka esam visi sapratuši – tā ir problēma. Un Rasēna akcija, kas notiek visas Latvijas ietvaros, ir apsveicama.

Kad biju ciemos 6.vidusskolā, kur pie bērniem ciemojās Rasēns, redzēju, ka bērni ir aktīvi, viņi uzreiz piekrita dejot, un bija patīkami redzēt, ka bērni caur kustību mēģina panākt vajadzīgo efektu.

Kā iekustināt slinkāku pirmsskolnieku?

Piekukuļošana nedarbojas, prieks par kustēšanos nāk no ģimenes. Varu pārliecinoši teikt, ka nevajag gaidīt, ka kustību prieku iemācīs dārziņā audzinātāja, skolotāja skolā, galvenajam kurbulim ir jābūt mājās. Vajag caur joku, caur smiekliem aicināt bērnu pievērsties kustībai. Nevajag neko piesolīt, kustībai ir jābūt aktuālai visiem ģimenes locekļiem.

Rasēna kampaņas “Kustība par kustību” ietvaros vecākiem nevajag baidīties ieiet draugos Rasēna lapā, noskatīties video un sākt dejot kopā ar bērniem! Ir jauki, ja ģimene kustas kopā, Vecākiem vajag pārkāpt pāri tai sajūtai – „ko tad es?..”. Nedomājat par to, kā jūs izskatīsities. Nedomājiet par priekšstatu, kā tam vajadzētu izskatīties. Nometam liekās problēmas, kas ir pašam sevī. Atgriezīsimies pie fakta, ka sporta stunda nav šausmas. Kustības ir prieks! Un to var parādīt caur deju. Atpakaļceļš no mazkustības ir sarežģīts.

Rasēna kustība ir gandrīz ģeniāla, jo caur deju cilvēkiem tiek parādīts – gan sporta stundā, gan ikdienā var kustēties dažādos veidos: var dejot, var kustēties, var vingrot. Tā ir viena fantastiska ideja.

Kā kustēties?

Sākam to darīt dabiski! Pietupieni, noliekšanās, nav jābūt speciālam kustību kompleksam, visam jānotiek caur ļoti dabiskām lietām: piecelies, aizej paņem, vairāk kusties, mazāk sēdi pie TV, datora.

Valmierā ir dabas taka, un tādas ir daudz. Mamma tur bērnam jaku, bērns iet pa taku viens. Bet mamma taču arī varētu iet un darīt līdzi, parādīt bērnam, ka arī viņa var! Un pa taku var doties kopā, bērniem tas ir ļoti labs paraugs.

Papildus nodarbības, ja dzīvo laukos

Tā ir problēma nenoliedzami, tādēļ aktivitāte ir māmiņas un tēta rokās, jākustās kopā ar bērniem. Spēlējiet paslēpes, tupsunīšus! Pat, ja šķiet – pa kuru laiku? Vienmēr var atrast laiku! Caur jokiem, un, neuzspiežot neko, tas paņems tikai pusstundu. Ja ir uzspiešana, bērns visu darīs ar nepatiku.

Kā lai zina, ka bērnam pulciņu nav par daudz?

Vai nav tā, ka bērnam ir katru dienu savas nodarbības? Visu uzreiz nevajag, bērns jau nedēļas vidū tādā gadījumā ir neadekvāti pārslogots. Bērns visu apgūs laika gaitā, nevajag uzreiz mācīt runāt angliski, dejot un dziedāt.

Pusstunda dienā bērniem noteiktu būtu jāpavada kustībā – gan zēniem, gan meitenēm. Arī pastaiga ir kustība, arī nūjot var. Tomrēt arī pastaigājoties ir jābūt ritmam un nelielai fiziskai slodzei.

Rīta rosme – vienmēr?

Ja tā ģimenē ir tradīcija, no rīta rosmes atteikties nevajag. No rītiem ir jāpastiepjas, nekad nevajag lekt no gultas ārā uzreiz, kad nozvana modinātājs. Pamostamies, izstaipāmies un tad ceļamies no gultas!

Māmiņu Klubs