Ikdiena ar bēbīti: atrast īsto auklīti mazulim

Ikdiena ar bēbīti: atrast īsto auklīti mazulim

23. May 11:02 ViKrEm mamma ViKrEm mamma

Mūsdienās ne visas mammas var atļauties 100% sevi veltīt mazulim un daļa mammu pienāk brīdis, kad jādomā par auklīti. Arī mums, kad jaunākā meitiņa tuvojās pus gada slieksnim, šis jautājums bija ļoti aktuāls. Aptaujāju paziņu loku, vai nav kādam, ko ieteikt, tad ievietoju FB ziņu, ka meklējam auklīti netālu no savām mājām uz 1-2 reizēm nedēļām.

Kādu laiku bija klusums, līdz saņēmu vēstuli no kādas sievietes, izrādās, viņi dzīvo pāris km attālumā no mums, audzina dēliņu un, labprāt, pieskatītu mūsu meitiņu pāris reizes nedēļā. Tas šķita neticami, jo dzīvojam ciematā mežā, kur nav pat sabiedriskais transports un lūk, ir auklīte netālu no mums.

Braucām iepazīties un izrādās, ka vīrs zina auklītes vīru, ka auklītes vīra māsa ir mācījos vienā klasē ar manu foršāko brālēnu. Izrādās mazā Latvija tiešām ir tik maza... Man svarīgi bija sajust, ka šī ģimene ir "mūsējā". Nevajadzēja nedz sertifikātus, vai kādas eksaminācijas. Vienkārši cilvēcisko sajūtu, ka spēju uzticēt savu mazuli. To es sajutu jau uzreiz pirmajās minutēs tikšanās laikā, lai arī jutu, ka auklīte ir satraukusies.

Mēs esam atraduši lielisku auklīti savai meitiņai un man nav satraukums par to, ka kaut kas var noiet griezi. Praktizējam mazo vest pie auklītes 1-3 reizes nedēļā atkarībā no noslogojuma - darbs, mājaslietas, lielo bērnu vajadzības un mana pašsajūta.

Prieks, ka dienas laikā man tiek sūtītas foto, kā viņiem iet, daudz laika pavada brīvā dabā, jo arī auklītes ģimenei ir privātmāja netālu no meža. Meitiņai pie auklītes ļoti patīk, nav bijis tā, ka raudātu pēc mammas, vai man būtu jāslēpjas, lai nepamana, ka aizbraucu. Tiešām ir ļoti mierīgi, forši un viņa lielāko daļu laika kopā ar auklīti un viņas ģimeni, ir smaidīga un omulīga.

Atceros, ka meklējot auklīti Emīlijai, mums arī izdevās atrast ar pirmo reizi, toreiz mums bija senioru pāris, tik ļoti sirsnīgi un mīļi - kā vēl viena omīte un opis. Taču izbraukāšana bija sarežģīta, jo dzīvojam Salaspils lauku teritorijā, bet auklīte dzīvoja netālu no Spices, darbs man centrā... No rīta lieka stunda turp un atpakļa ceļā bija tikai pie auklītes un no auklītes, tādeļ šoreiz meklējām maksimāli tuvu mūsu dzīvesvietai.

Kā jums ir ar auklītēm, vai ir izdevies atrast savu jaukāko un mīļāko, vai tieši otrādi - meklējumi nav vainagojušies ar panākumiem un pēc kādiem kritēriem, kur tās meklējat? Padalieties ar pieredzi, jo zinu, ka daudzām mammām tas noderēs.