Atzīšos, ka ar šūšanu es esmu uz Jūs. Vienīgaiskad ņemu rokās adatu ir tad, ja kaut kas ir jāsalāpa, bet šūt nešuju. Labāk man patīk adīt un tamborēt.
Bet šodien, kad ar dēliņu sākām domāt par Lieldienu rotājumiem un dekoriem, ieraudzījām šūtus zaķīšus. Emīls uzreiz man prasa, lai uzšuju. Nu ko tik bērna labā neizdarīsi. Ņēmām abi sameklējām audumu, kurš gan īsti nederēja par pamatu, bet nu kāds bija tāds nu šoreiz bija.
Bija man daži krāsainie filca audumi, bet tikai brūnais izrādījās biezais, pārejie bija plāni.
Tad nu ķeramies abi klāt pie darbiņa.
Es uz auduma uzzīmēju kontūras un Emīls izgrieza zaķīša vēderu.
Sašujam divus vienādus gabaliņus pa malām kopā. Emīls cenšas pats šūt. Piepalīdzot izdodas ļoti labi.
Vēderiņā plānā kārtā ielieku vati.
No filca izgriežu un piešuju kājiņas.
Pēc tam izgiežu un piešuju rociņas.
Izgriežu un piešuju austiņas, pielieku actiņas.
Un beidzot deguntiņu un pārējos dekoriņus uz vēdera daļiņas.
Zaķēns gatavs.
Šādi divi Lieldienu zaķi tika šodien mūsmājās pagatavoti.
Tās māmiņas, kas šuj nevērtējiet mani bargi, jo šis ir mans pirmais darbiņš šūšanā. Bet ziniet man iepatikās un domāju, ka šis darbiņš nebūs arī pēdējais.
Vēsma