Gabriela attīstības ceļš.

Jau no pašas mazotnes Gabriels ļoti cītīgi centās savu galviņu pacelt augstāk kā vecāki prot. Sākumā domāju - vai tiešām tā jau jādara? Bet nu, protams, es to neaizliedzu. Lai jau bērniņš nostiprina savu galviņu, un pats jau zinās, kad ir viņa īstais laiks.

Aptuveni trīs/četru mēnešu vecumā sāka šļūkt atpakaļgaitā. Jā, esmu dzirdējusi no daudzām mammām, ka tā parasti sākas "rāpēja karjera". Izskatījas jau dikti smieklīgi, taču līdz sevis noskatītajai rotaļlietai, Gabriels ilgu laiku devās tikai un vienīgi atpakaļgaitā. Kad tuvojās piecu mēnešu jubileja,  tad Gabriels bija jau iemācījies nostāties uz celīšiem un taisīt interesantas kustības uz vietas. Ilgu laiku nemācēja salikt rociņas ar kājiņām kopā, bet pēc kāda laika sāka saprast, un tad kā nu varēja, mēģināja tikt uz priekšu.

Sestajā mēnesī bija straujš attīstības lēciens, jo sāka darīt visu - rāpot, sēdēt un pat celties kājās. Jāteic, ka pirmo Gabriels iemācījās tieši sēdēšanu. Un praktiski no paša sākuma jau sēdēja ar taisnu muguriņu. Burtiski pēc pāris dienām sāka arī rāpot pakaļ lietām, kas viņam interesē (tv pults, telefons, oball rotaļlieta). Un pēc nedēļas jau piecēlās kājās. Jā, tas viss notika tik strauji, ka pat nepaspēju ne acis nomirkšķināt, ka Gabriels jau iemācījās ko jaunu. Mazs spēka vīrs.

Pavisam drīz mums būs astotā mēneša jubileja un miera mājās nav. Tiek izrāpoti visi mājas stūri - vismīļākā ir virtuve, kur var iegrābties kaķa bļodā. Ļoti daudz ir arī sācis staigāt gar mēbelēm, tā kā nemaz nebrīnos, ka jau ziemā mans brašais puika staigās pa sniedziņu pats. Varbūt kādam tas šķitīs par ātru, bet nu nekādi nevaru apstādināt savu mazo dzīvsudrabu.

Runājot par drošu vidi mūsmājās - pagaidām par to neesam ļoti iespringuši. Nav piestiprinātas atvilktnītes, kā rezultātā, protams, ir interesē tās atvērt, bet var taču ierīkot bērnam speciālu atvilktni, lai ir nodarbošanās. Bet jāuzmana ir pirkstiņi. Pagaidām mums ar to nav bijušas problēmas, un pateicoties šim, izskatās, ka Gabriels sāk palēnām saprast vārda "nē" nozīmi. Protams, ir arī iemācījies palīst zem skapīša vai galdiņa, bet nu tamdēļ drošības ķiveres neizmantojam. Ieraudzīja tv vadus, kas ļoti ieinteresēja un pateicoties tam, bērns var paņemt savu iemīļoto rotaļlietu, kura aizlīdusi zem kāda skapīša. Mums ir arī galds ar salīdzinoši asiem stūriem un, protams, istabā ir radiators, bet arī tie nekādi nav aplīmēti ar ko mīkstu, jo jau tagad Gabriels ir kaut kā iemācījies gan smuki apsēsties pēc kājās stāvēšanas, gan smuki aizrāpot līdz lietai, kas interesē un nekāda papildus drošība nav vajadzīga. Varbūt pēc kāda brītiņa mums tas būs nepieciešams, bet pagaidām iztiekam. Vienīgais ko esam iemācījušies - neliekam karstas kafijas krūzes tuvu malām, mazus priekšmetus ar kuriem var aizrītiem, asus priekšmetus, jo, mazais jau diezgan tālu var aizsniegties. Tas ir vienīgais mūsu mājas drošības ABC, kurš tiek ievērots, jo tas pašreiz mūsu dēliņam ir pieprasītākais. Tādēļ izvairamies no liekiem starpgadījumiem mājās, kurus nevēlam savam dēliņam.

Attīstījies Gabriels ir pavisam strauji, negaidīju tādu attīstības lēcienu. Bet novērtēju katru viņa "pirmo reizi" un katra mūsu "pirmā reize" ir sasniegums. Tādēļ jā, esmu mamma, kura visu iemūžina, tādēļ visas bildes ir no pašas arhīva. Visas ir "pirmās reizes" bildes.

Ir jālepojas par katru bērniņa sasniegumu, neatkarīgi cik ātri vai vēlu viņš to ir iemācījies. Galvenais - nesteidzini! Ļauj, lai bērniņš pats izzina pasauli.