Esmu džekiņš baigi foršs, bet kur mans mocītis?

Esmu džekiņš baigi foršs, bet kur mans mocītis? Jā - mūsu Viesturs Filips (1 gads un 6 mēneši) ir viens no tiem džekiņiem, kuriem visi braucamie ir sirdij Tuvi, it īpaši kad pēc pārvākšanās uz jaunajām mājām, kad mums lietošanā tika piešķirta velo piekabīte. Bērniem prieks par braukšanu ar katru dienu aug, to it īpšai varēja just, kad piekabītei nācās mainīt kameru un dažas dienas bijām dīkstāvē, tad nesapratne mijās ar bēdām - "Mammu, tēti - kā tā, kapēc nebraucam?"

Mammai protams arī prieks, ka dota iespēja ar bērniem brīvi kustēt. Gan sportiņš, gan izklaide un iespēja apskatīt tuvumā esošās vietas. 

Tā kā nu dzīvojam ārpus pilsētas, jauniegūtā brīvība ir kaut kas tik negaidīts un pārsteidzošs. Liels pluss, ka varēsim uz dārziņu braukt ar velo. No mājām līdz dārziņam ~3,5km. Turp/atpakaļ 7km un 2x dienā jau 14km. :) Superjauka iespēja mammai izkustēt un pasportot, un bērniem pavizināties.

Turpinot par Viesturzēna kāri uz braucamrīkiem. To var mērīt sākot ar maziem un beidzot ar ļoti lieliem dampīšiem. 

Nedaudz smieklīgi, ka brālim Albertam Matejam ir bail no zāles pļāvēja, mūk pa gabalu, bet mazbrāli no tā neatraut. Lielais palīgs pļaušanā. Ja jau rūc, tad ir īstā lieta ko stumt un atdarināt rūcošās skaņas ar izteiksmīgu "Brrrrrrrr".

Peļami nav citi braucoši objekti, pat ķerra. :)

Pirms nepilna mēneša, kad lielajam brālim vārda svētkos tika iedāvāts līdzsvara mocītis, tad nu mazais ar lielu greizsirdību skrēja pakaļ brālim un dīca mammai lai arī viņu pavizina.

Brāļa mocītis ir liels - domāts 3 gadniekam, tā nu mazajam čāpulim kājas līdz zemei nesniedzas un iemēģināt braukšanas priekus var tikai ar mammas palīdzību. Redzam, ka īsti vilcināties vairs nevar un lai iepriecinātu mazo čāpotāju, jāsteidz gādāt arī viņam savs līdzvara velo. 

Brāļa velo RE-ACTIVE.PL līdzinieki atkrīt,  jo esam jau nomērijuši sēdeklīti visos augstumos un neder - mazulim kājeles par īsu. Turklāt nepatīk, ka riepas ir nevis no gumijas, bet no plastmasas. Tad nu skatījos piedāvājumu tik maziem, kā Viesturs un acīs iekrituši tikai daži...

Chillafish Buzi - nepatīk, jo no plastmasas. Liekās ka ātri nobružāsies. Protams patīk kā izskatās, bet manuprāt šādā velo izvēlē būtiskāk ir funkcionalitāte un šis balansa ritenītis neizskatās piemērots. Cena gan atbilstoša ~45Eur. Tomēr nešķiet prātīgi pirkt lietu, kura labi izskatīsies vien pāris dienas un jau būs pirmās skrāpējumu pazīmes, jo mācīšanās sākumā būs neviena vien reize, kad ritenītis tiks nogāzts gar zemi.

Ļoti, ļoti patīk LegGo Bike, bet augstā cena ir būtisks iemesls lai 15x pārdomātu, vai tiešām varam tērēt tik daudz bērna velosipēdam. Ir tak tik daudz citu vajadzību un divu bērnu vecākiem un 200$ nemaz nav maza nauda. Turklāt cik ilgi būs jāgaida, kamēr atsūtīs tā arī vēl neesmu sapratusi.

Milly Mally DRAGON likās īstais. Ļoti patīk ka ir padomāts par dubļu sargiem, arī koncepts apmierina. Līdz brīdim, kad izlasīju sēdeklīša augstumu specifikācijas un jā - joprojām būs tā ka kājeles būs par īsu, varbūt ar pirkstgaliem zemi aizsniegs, bet tomēr - kas tad tā būs par braukšanu. Jo būtiska ir pilnas pēdas saskare ar zemi, li varētu labi apgūt līdzsvaru.

Ir izžķirstīti daudzi interneta veikalu katalogi un iespējas, galu galā nonācām pie šī konkrsa un ieraudzijām, ka MEDOZHIK ir tieši tas ko meklējam. 

Dzelzs rāmis, bet viegls, kas ir ļoti būtiski mazam velo braucējam, lai viņš pats varētu ritenīti pacelt/noturēt un pats uz tā uzkāpt. Augums atbilst. Turklāt interesantā iespēja ritenīti pārvērst par "sniega mocīti". Viss apmierina, liekās esam atraduši īsto, tagad tikai jācer, ka Viesturam Filipam laimēsies un būs tā iespēja vizināties tieši ar MEDOZHIK ritenīti. Konkursa kārtā, vai ar vecāku līdzdalību finansēšanā - to mēs vēl redzēsim. Viesturs nepacietīgi gaida! :) 

Bet kamēr vēl ritentiņa nav, jāspēlējas vien ar mazākiem drunduļetiem.

Ceram uz veiksmi! :)

--

Rasa jeb mazais91

un Vītolu brālīši Alberts Matejs un Viesturs Filips