Elpceļu saslimšanas: bronhīts un pneimonija

30. Jun 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Parasti bērns reaģē uz saaukstēšanos ar paaugstinātu temperatūru, iesnām un klepu, bet dažkārt slimība norit citādi un ārsts uzstāda diagnozi "bronhīts" vai "pneimonija". Kas tās par kaitēm, kā tās norit un vai vienmēr to gadījumā bērnam nepieciešama hospitalizācija?

Visbiežāk bērni slimo ar saaukstēšanās slimībām, kas saistīts ar anatomiskajām un fizioloģiskajām elpošanas sistēmas īpatnībām bērniem. Elpceļi ir šaurāki, piemēram. Tāpēc iekaisuma procesi elpceļos mazajiem ir biežāk. Nereti vīrusu izraisītās saslimšanas norit ar elpceļu pietūkumu, tiek konstatēts rinīts, laringīts, traheīts, kas ātri var pāriet bronhītā vai pat pneimonijā. Protams, bronhīts un pneimonija var noritēt arī kā patstāvīga saslimšana. Pirmajās saslimšanas dienās mēdz būt grūti saprast, ar ko īsti bērns apslimis. Tieši tāpēc ar saaukstēšanos tomēr būtu jādodas pie ārsta vai jāizsauc ārsts uz mājām. Katrai saslimšanai nepieciešama savlaicīga diagnoze un piemērota ārstēšana. Un pareizi noteikt, kas bērnam kaiš, var tikai ārsts, kas attiecīgi var izvēlēties arī piemērotāko terapiju un biežāk kontrolēt bērna veselības stāvokli.

Bronhu iekaisums

Iekaisuma procesi bronhos tiek saukti par bronhītu. Bronhīts var būt gan infekciozs, gan arī neinfekciozs. Pirmo izraisa vīrus, piemēram, gripa, adenovīrusi, rinovīrusi, baktērijas - visbiežāk pneimokokki vai streptokokki, vai vairāki faktori kopā. Bronhu iekaisumu var izraisīt arī sēnītes un iekšējie parazīti - mikoplazmas, hlamīdijas. Tad bronhīts jau ir kā reakcija uz izelpojamiem alergēniem un ķīmiskajām vielām, kas kairina bronhu gļotādu.

Gļotādas iekaisums elpceļos un bronhu receptoru kairinājums izraisa klepu, kas var būt pat sāpīgs, piemēram, krūšukurvja rajonā. Bērns var justies vājš, noguris. Un tieši klepus, kas ir sāpīgs, gārdziens bērna krūtīs - tie arī ir biežāki bronhīta simptomi. Nereti bērnam var būt arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Ārstam ar fonendoskopa palīdzību jāizklausa mazo slimnieciņu. Bronhīta gadījumā viņš var dzirdēt sausu sēkšanu, vai mitru gārdzienu, ko izraisa krēpas dažādās vietās. Lai precīzi atšķirtu bronhītu no citām plaušu saslimšanām, ārstam nepieciešams rentgena attēls.

Atšķirīgie bronhīti

Bronhīti tiek klasificēti - ass, hronisks bronhīts vai bronhiolīts. Visbiežāk ir ass bronhīts, kura galvenās iezīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus ar trokšņiem plaušās dažādās vietās. Ja ir šāda diagnoze, bērniņš, kas tiek rūpīgi ārstēts un pieskatīts, izveseļojas 1-3 nedēļu laikā.

Par hronisku saslimšanu var runāt, ja simptomi ilgst vairāk kā 2 nedēļas un gada laikā parādās vairākkārt, kopumā tie var būt pat vismaz 3 mēneši, ja saskaita visas saslimšanas reizes gada laikā.

Elpceļu obstrukcija ir bronhu caurejamības traucējumi tūskas dēļ, biezu krēpu vai bronhu spazmu dēļ. Tūskas dēļ elpceļu obstrukcija rotas pārsvarā bērniem līdz 3 gadu vecumam. Pie simptomiem, kas raksturīgi parastam bronhītam, šeit vēl var būt arī aizdusa, apgrūtināta elpošana un sēkšana izelpas laikā.

Bronhiolīts ir sīko bronhu iekaisums. Tāda kaite raksturīga bērniem, kas ir jaunāki par 3 gadiem. Visbiežāk pie vainas ir vīrusu izraisīta infekcija. Gadās arī, ka saslismt ar it kā parastu bronhītu, bet pēc 3-4 dienām stāvoklis pasliktinās, klepus kļūst spēcīgāks, biežāks, temperatūra paaugstinās, un galvenais, rodas sajūta, ka  trūkst elpas. Ja dažos gadījumos šādu bronhītu var ārstēt mājās, tad jāatceras, ka pārsvarā tomēr bronhiolīta gadījumā hospitalizācija ir obligāta!

Kā ārstēt?

Ārstēšana atkarīga no asins analīžu rezultātiem un bronhīta veida. Ja iemesls ir vīruss, ārsts var ieteikt lietot pretvīrusu preparātus un līdzekļus, kas mīkstina klepu un ļauj klepot retāk. Bakteriālas infekcijas gadījumā vajadzēs antibiotikas.

Ja nepieciešams, var izrakstīt arī mukolītiķus, kas šķidrina krēpas un atvieglo to izvadīšanu no organisma. Obstrukcijas gadījumā ieteicamas ir arī inhalācijas, kuru rezultātā paplašinās bronhi un vieglāk ir tikt galā ar spazmām.

Inhalācijas var veikt jau no dzimšanas. Ir speciāli bērniem piemērotas inhalatoru maskas, kas derēs pat pašiem mazākajiem. Obligāti gan jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju, lai būtu skaidrs, kā ierīci lietot. Tāpat ārsts pateiks arī, kādas vielas kādos gadījumos inhalatoros būtu jālej.

Ir inhalatori, kuros nav ieteicams liet eļļainus šķīdumus, un ir inhalatori, kuri nav piemēroti zāļu tēju lietošanai.

Bronhīta un pneimonijas gadījumā ieteicams gultas vai pussēdus režīms. Bērnam jādod daudz dzert, pie tam jādzer ir bieži nelielās devās.

Pneimonija

Pneimonija vai plaušu iekaisums, tāpat kā bronhīts var sākties arī kā patstāvīga saslimšana vai kā sarežģījums jau kādai citai kaitei. To izraisa gan vīrusi, gan baktērijas. Pašiem mazākajiem ļoti bīstama ir pneimokokka infekcija, ar kuru bērnu imunitāte vēl nespēj tikt galā. Tā izplatās pa gaisu pilienu veidā - klepojot, šķaudot, kā arī saskarē ar priekšmetiem, ko kāds cits slimnieciņš varētu būt apsiekalojis, piemēram.

Saslimšanu izraisīt var arī citi kairinātāji kā mikoplazmas, hlamīdijas utt. Bērna ķermeņa temperatūra var paaugstināties līdz 38–39 °С, sākas klepus, sāp muskuļi, ribas, bērns var ļoti svīst un viņam var būt aizdusa. Protams, diagnozi var uzstadīt tikai ārsts, izklausoties bērna plaušas, un sadzirdot tajās dažādus trokšņus. Atšķirībā no bronhīta pneimonija parasti koncentrējas vienā vietā. Lai noteikti infekcijas veidu, jāveic klīniskās asins analīzes. Tāpat vajadzīgs arī plaušu rentgenuzņēmums. Sarežģītākās situācijās var būt nepieciešama pat datortomogrāfija.

Pneimonijas gadījumā praktiski vienmēr hospitalizācija ir obligāta, sevišķi, ja runa ir par bērniem vecumā līdz 3 gadiem. Pats efektīvākais veids, kā no tās pasargāt sevi un bērnu, protams, ir vakcinācija.

Pneimonijas gadījumā inhalācijām izmantot var citādākus preparātus, kas praktiski neiedarbojas uz pārējo organismu. Gan ārstējot bronhītu, gan pneimoniju, zāļu atšķaidīšanai būs vajadzīgs fizioloģiskais šķīdums jeb 0,9% Nātrija hlorīds, ko var iegādāties aptiekā. To tad jāsajauc kopā ar preparātu, ko izraksta ārsts un abas šīs vielas ielej inhalatorā.

Ūdeni izmantot nedrīkst - nedz vārītu, nedz minerālūdeni. Bērnam vēlams biežāk atrasties uz vēdera, var pamasēt viņa muguriņu, lai vieglāk būtu atklepoties.

Bērniem vecumā no 5-6 gadiem plaušu apjomu var pētīt arī ar spirometrijas palīdzību. Tāda procedūra tiek veikta ar speciālu aparatūru, un tās rezultātā var noskaidrot plaušu apjomu ieelpas un izelpas laikā. Attiecīgi rādītāji var signalizēt par obstrukciju.

Esiet veseli,

Māmiņu Klubs