Denīze veiksmīgi ir iestājusies podiņmācības skolā.

Denīze rīt paliek divus gadus veca. Tad nu šīs vasaras plāns ir apgūt iešanu uz podiņa.

Kad decembrī Denīze sāka iet dārziņā, viņa jau zināja ,kas ir podiņš. Uz podiņa mēs mazo dāmu sēdinājām un viņa neprotestēja. Labprāt pasēdēja, paspēlējās, palasīja grāmatiņu sēžot uz poda. Bet tik līdz juta,ka notiks process,tā piecēlās un peļķe bija uz grīdas.

Arī dārziņā Denīze cītīgi ar viesiem bērniem sēdēja uz poda.Tomēr rezultāts parādījās tikai pēc laika. Aptuveni martā. Tad arī mājās mums izdevās panākt pirmo nokārtošanos podiņā.

Kad tas notika, mēs Denīzi ļoti slavējām, kopā nesām podiņu uz tualeti un lējām ārā. Spiedām ūdens pogu. Denīzei tas ļoti patika. Tā nu šo visu laiku mēs ķērām momentu un likām Denīzi uz poda. Šad tad ar panākumiem, šad tad nekā.

Bet viss notiek pamazām un es nemaz par to nesatraucos.

Re, arī panākumi sāk parādīties. Nu jau visu maija mēnesi dārziņa audzinātājas stāsta,ka Denīze labi iet uz podiņa un arī ir rezultāts. Ir dienas ,kad bikšeles paliek sausas un autiņbikse netiek nomainīta. Audzinātājas pat domā,ka varētu sākt vilkt apakšbiksītes pa dienu. Mēs pagaidām pārgājām uz Pull Up- podiņmācību bikšelēm.

Mājās gan mums tik jauki neiet! Mēs liekam uz podiņa ,bet ne vienmēr rezultāts ir. Brīvdienās dodoties ārā no mājas, protams nesanāk ņemt līdz podu,tāpēc slinkojam un nokārtyojamies autiņbiksēs. Tomēr mums ir mēŗķis-Sākt cītīgi iet uz poda un mācīties arī sajust un prasīties,lai varētu teikt attā autiņbiksēm.Kā mums tas izdosies, noteikti ziņosim!

BLOGU KONKURSS: Podiņu pavēlnieki, atsaucieties!