Delikatese brokastīs no mencu aknām

Gatavojot mīlestības pilnu maltīti ģimenei, tai jābūt īpaši garšīgai, jo tikai garšīga un baudāma maltīte ir gatavota ar mīlestību. Līdz ar to ēdienam jābūt gatavotam bez steigas, jāpārzin ēdāju garšas nianses, ar izdomu, pieliekot tam visam klāt daļiņu no sevis - savu mīlestību. 

Es esmu tā, kas lielākoties ģimenei gatavo. Un katru dienu gatavojot maltīti ģimenei, pietrūkst idejas, rodas rutīna, dažreiz kaitina ēst gatavošanas process kā tāds, jo tiks pavadīts ilgs laiks, lai kaut ko pagatavotu, pēc tam viss apēsts un nākamajā dienā viss sāksies no sākuma, un atkal jādomā ko gatavot. 

Bet dažreiz gluži pretēji - pārņem ļoti stipra vēlme kaut ko pagatavot, ir idejas. Tā arī top, tas īpašais mīlestības ēdiens- ar idejām, bez piespiešanās un rutīnas. 

Man ļoti patīk, kad kādā brīvdienā mēs visa ģimene esam kopā, nekur nav jāsteidzas. Tad parasti kopā gatavojam uzreiz trīs ēdienus: zupu, otro un saldo, kā tādā īpašā dienā. Tad katram ir savs pienākums pie gatavošanas procesa - viens mizo un griež, cits - vāra un maisa, cits - dekorē. Visiem kopā sanāk garda mīlestības maltīte, jo katrs tajā ielicis daļiņu no sevis. 

Mūsu ģimenei sanāk vismaz vienreiz visiem kopā paēst vakariņas, retāk - brokastis. Brokastis, manuprāt, ir vissvarīgākā maltīte - tad parasti ēdam maizītes ar tēju vai kafiju, vai sausās brokastis ar pienu, dažreiz ceptas olas vai  pankūkas, bulciņas. Ir īpaša sajūta, kad ēdam visi kopā brokastis, tāpēc gribas tās īpašākas, gardākas, kad esam visi kopā pie brokastu galda. Foto parādīšu, mūsu ģimenes brokastu ēdienu, dienās, kad gribas, ko īpašāku un neikdienišķāku, un kad var atļauties "smaržot" pēc sīpola un zivs.