17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Dažkārt mammas sadalās divās nometnēs – sākot no vienām, kuras ir gatavas jebkurā situācijā bērnam palikt “spilventiņu”, lai piezemēšanās būtu vieglāka un nesāpīgāka, beidzot ar tām, kuras uzskata, ka bērna attīstībai jānorit organiski un vecākajiem tajā nevajadzētu iejaukties. Kā vienmēr šādās situācijās, patiesība jeb pareizais variants ir meklējams kaut kur pa vidu.
Runājot par iejaukšanos bērna attīstībā, dažkārt ir vērts paraudzīties uz sevi no malas, pievēršot uzmanību saviem mērķiem. Personīgās izaugsmes trenere Baiba Buile: “Ja mamma ir izvirzījusi sev mērķi neiejaukties bērna attīstībā, personīgās izaugsmes treneris var palīdzēt nodefinēt, kas ir tas, kas varētu būt tā vietā, lai aizpildītu vēlmi iejaukties,” piebilstot, ka katrai mammai lēmums būs atšķirīgs, sākot no pilnīgas brīvības došanas bērnam, opcijai, kad bērnam tiek dotas izvēles iespējas, līdz jebkam, kas pašai mammai ir pieņemami.
Vieglāk mērķi mammai izdosies nodefinēt, ja viņa padomās, kādas vēlas sasniegt attiecības ar bērnu un sevi pēc pieciem, desmit gadiem, pārdomājot arī savu lomu pēc 10 gadiem un to, kas tajā varētu būt vērtīgs. Tieši šāda nākotnes projecēšana arī mammai palīdzēs atrast vislabāko mērķi attiecībās ar savu bērnu pašreizējā brīdī.
Personīgās izaugsmes trenere Baiba Buile, kura pati ir mamma diviem burvīgiem bērniem, atzīst, ka vecākiem dažkārt ir ļoti grūti domāt un rīkoties ar prātu. Šādos brīžos viņa iesaka mammām secīgi sev uzdot jautājumus:
- Kas ir labākais rezultāts man, ko es patlaban vēlos sasniegt?
- Kas ir efektīvākā rīcība patlaban, kas vislabāk palīdzētu tam notikt?
Kad ir rastas atbildes uz šiem jautājumiem, emocijas sāk pašas no sevis mazināties un mamma ierauga un saprot, ka emocionālā reakcija neved pie tā rezultāta, kuru pati kāro.
Tiesa, lai labāk nodefinētu rezultātu, kas ir labākais mammai patlaban, ir svarīgi, lai tas tiktu formulēts pozitīvi un no savas personīgās prizmas.
Personīgās izaugsmes treneres piemērs mērķa formulēšanai:
Bērns neklausa un visu laiku dara to, kas nav atļauts. Mamma bērnam aizrāda vienreiz, otrreiz un tā pamazām rodas vēlme pacelt balsi.
Nepareizi formulēts mērķis: Es gribu, lai viņš pārstāj būt nepaklausīgs.
Ievērojot pozitīvisma un personīgās prizmas punktu definēts mērķis: Vēlos izdomāt labāko veidu, kā panāk, lai bērns mani sāktu klausīt, vai arī – vēlos būt paraugs savam bērnam, kā risināt situācijas, kad citi cilvēki nedara to, ko vēlos.
Un šādā situācijā galu galā rīcība, kur no vienas puses ir vēlme paaugstināt balsi, var izrādīties ne tas labākais un pareizākais variants, lai kļūtu par paraugu savam bērnam.
Būsim pozitīvi paraugi saviem bērniem, tas arī veicinās sekmīgu mazuļu attīstību un komunikāciju ar citiem nākotnē!
