Ceļojam uz Igauniju

Mūsu ģimenei patīk izrauties no ikdienas rutīnas un vēl jo vairāk - aizceļot uz tuvējām ārzemēm, t.i., Igauniju un Lietuvu. Tad nu šoreiz un nākamajos blogos par to, ko mēs iesakām vai arī neiesakām apskatīt kaimiņzemēs.

Ir pirmdienas agrs rīts – dodamies Apes virzienā, lai šķērsotu Veclaicenes robežpunktu un iepazītu mūsu kaimiņzemi. Savdabīgi, ka, pat tuvojoties robežai, nekur neredzējām zīmi, kas brīdinātu, ka tūliņ jau atradīsimies citā zemē.

Mūsu pirmais apskates objekts – Puisas smilšu alas. Tiesa gan, dodoties uz alām, ceļa malā manām iespaidīgu skata tornīti, tādēļ vienbalsīgi tiek pieņemts lēmums – jāpalūkojas uz Igauniju no augšas. Domāts – darīts! Gods igauņiem, kuri pat apvidu ap skatu tornīti valsts nomalē sakopuši. Ir gan atpūtas vieta, gan mājiņa, kur pat ķeizars kājām iet. Pie mums tādas ekstras neredzēt kā savas ausis. Pirmais iespaids par Igauniju – klusums, mājiņas atmiņā atsauc savulaik lasīto A. Lindgrēnas grāmatiņu “Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki” un ceļi… pat mazlie lauku celiņi gluži kā pie cilvēkiem (bedres tiešām nemanījām).

Par Piusas alām… Navigācija mūs aizved līdz vietai, kas nodēvēta slaveno alu vārdā. Tiesa gan, nekādas alas neredzam, tādēļ ceļabiedrs dodas vietējā bodītē pārdevējai vaicāt, kur gan atrodas apskates objekts? Redzot, ka tuvojas ceļinieks, meitene jau griež prom galvu un māj ar rokām, ka krievu valodu nesaprot, tādēļ vaicājam angļu valodā, uz ko meitene atbild – corner, corner! Un tiešām – kalniņā aiz kokiem paslēpušās alas. Izrādās, alas ir radītas mākslīgi, jo savulaik atklāts, ka Piusas smilts ir ideāls izejmateriāls stikla ražošanai. Tad nu gan sievietes, gan vīrieši strādājuši vaiga sviedros, lai raktu, raktu, raktu… Kā vēstīja gide, alga par šo darbu bijusi gana laba – par nedēļas algu bijis iespējams nopirkt pat velosipēdu. Bet gājis laiks un mainījusies arī alu funkcionalitāte – tur glabāti gan konservi, gan vīns. Tiesa gan, vīns alās ilgi neuzglabājās, jo tam piemita nelaba īpašība – “izgarot”. Savukārt patlaban alās ziemo sikspārņi. Tai skaitā arī no Latvijas (man radās jautājums – diez, kā pētnieki nosaka, ka dzīvnieciņš ir no Latvijas?).

Izrādās, pirms laika alas bijušas slēgtas, jo apdraudējušas apmeklētāju drošību, taču patlaban – viss notiek. Top arī muzejs. Pastaigājoties gar alām, var nonākt arī pie nelieliem ezeriņiem (tie gan vairāk atgādina peļķes), kuros, pēc gides teiktā, mītot mazi tritoniņi, kuri ir īpaši aizsargājami. Šķiet, vienu tritoniņu manījām, taču, tā kā vēl nebiju paguvusi piešauties pie jaunās kameras, nepaguvu mazo kustoni iemūžināt.

Informācija tiem, kuri vēlas apmeklēt Puisas smilšu alas: apkārtni varat iepazīt, nemaksājot ne eiro, savukārt paša muzeja apmeklējums ģimenei izmaksās 7,7 eiro (tiesa gan, neceriet, ka par šo naudiņu iekļūsiet kādā alā – nāksies vien stāvēt aiz ierobežojuma un lūkoties tālumā).

Pēc Piusas apmeklējuma dodamies uz netālo Ilumetsas meteorīta krāteri. Tiesa gan, tur sagaida “neliela vilšanās” – maza, aizaugusi bedrīte, kas nes tik ievērojamo krātera vārdu.
Varbūt pie vainas karstā vasara un krāteris izžuvis, bet, visticamāk, tas atrodas pārlieku augstā vietā, lai atgādinātu ezeriņu nevis bedri. Tādēļ mans ieteikums – ja vien Tava sūtība nav būt par aizaugušu bedrīšu pētnieku, labāk izvēlies interesantākus apskates objektus. Tomēr var arī pastaigāties pa glīti iekopto mežu, kas plešas ap krāteri – elegantas taciņas, drošsirdīgas vāveres un dzeņi. Un kokgrebumi – gan ruksīši un ērglis, gan velnu meitene un apburta varde.

Ko tālāk? Dodamies uz Tartu. Slaveno studentu galvaspilsētu, kur savulaik skolojies ne viens vien jaunlatvietis. Pieļauju domu, ka ikvienam Tartu apmeklētājam būs vēlme apskatīt skaistos pilsētas muzejus ne tikai no ārpuses, bet arī iekšpuses, tādēļ silti iesaku – pirms sāc doties muzeja virzienā, uzzini, kāds ir darba laiks. Jo daži no muzejiem nestrādā ne pirmdienās, ne otrdienās, tādēļ var nākties piedzīvot vilšanos. Ko redzēju Tartu? Soliņu, uz kura sēž slavenie rakstnieki Vailds un Vilde. Tiesa gan, abi rakstnieki nekad mūžā nav tikušies, tādēļ šī “skulptūra” ir mākslinieka improvizācija par vēsturi – kā būtu, ja būtu. Dodamies tālāk pa mazajām Tartu ieliņām. Dzirdamas skaņas, kas liecina par mūzikas skolas tuvumu, savukārt Doma kalnā skatienam paveras Eņģeļa un Velna tilts. Nonākam nelielā skatu tornītī, no kura paveras skats uz pilsētu. Tiesa gan, neko interesants, jo pilsēta ir tik zaļa, ka redzami vien koki, koki, koki… Bet turpat arī atrodas Doma baznīcas drupas. Samērā iespaidīgas. Izrādās, vēsturisko objektu vari apskatīt ne tikai no ārpuses, bet arī pastaigāt pa šaurajām trepītēm un nonākt skatu tornī. Piekodināšu gan, ka tiem, kuriem ir bail no augstuma, šāda atrakcija varētu vis nepatikt, jo jākāpj ir augstu.

Doma baznīcas adrese: Lossi 25, Tartu.

Klīstot pa pilsētas ieliņām, dažreiz pārņēma sajūta, ka atrodos Jelgavā, jo gandrīz uz katras lielākās ēkas manāms uzraksts, ka, lūk, šeit atrodas kāda no Tartu Universitātes fakultātēm. Jāpiebilst gan, ka Tartu tomēr ir daudzkārt skaistāka par Jelgavu (lai man piedod jelgavnieki).

Un starp daudzajām ēkām paslēpies arī Tartu botāniskais dārzs. Iekšā daudz lielāks nekā šķiet no ārpuses. Starp eksotiskajiem un pašmāju augiem vietējie iedzīvotāji atnākuši atpūsties pēc garās dienas – vieni lasīt grāmatu, citi vienkārši baudīt klusumu, savukārt bērni laiku kavē, barojot pīles un zivtiņas. Ieejot botāniskajā dārzā, var apreibt no krāšņuma – pat nezinu, ko darīt – baudīt ar acīm, vai ķert mirkli ar fotokameru, jo skaistumu gribas atrādīt arī mājās palicējiem.

Šķiet, vasarās Tartu neguļ pat naktīs, jo uz vakara pusi manāma aizvien lielāka rosība. Tiek iekārtotas skatuves, cilvēki parkos sarosās. Viss notiek. Kur nakšņot? Nebūt nav nepieciešamas smalkas viesnīcas. Ja vēlies izbaudīt īstu igauņu viesmīlību nevis mākslīgus smaidus, kādi piedien viesnīcām, izvēlies B&B variantu – viesosies igauņu mājā, iepazīsies ar saimniekiem. Mēs iesakām Viive Koni netālu no Tartu centra – Õuna 32. Cena par divvietīgu numuriņu - 26 eiro. Tiesa gan, naktsmājas šeit jāpiesaka savlaicīgi, jo, pateicoties pievilcīgajai cenai, saimnieces izīrētais miteklis ir samērā pieprasīts.

Ko redzēt Tartu: http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/igaunijas-pils%C4%93tas/tartu

Kur Igaunijā nakšņot: http://www.visitestonia.com/lv/naktsm%C4%ABtnes

SVARĪGI: Neaizmirsties paņemt līdzi savu ID karti vai pasi!