Bieži slimojošs bērns: kas tas tāds?

Bieži slimojošs bērns: kas tas tāds?

01. Nov 2015, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Nu lūk, atkal slims... - vīlusies tā var nopūsties jebkura mamma, kas skatās uz termometru, kas pirmīt bijis bērna padusē. Šķiet, nupat kā tikai atveseļojās, atsāka dārziņa gaitas un jau atkal: klepus, iesnas, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Vecākus, kuru bērni bieži slimo, nevar apskaust.

Par kādu bērnu vispār var teikt, ka tas bieži slimo? Mediķi uzsver, ka: bērni līdz gada vecumam - ja slimo aptuveni 4 reizes gadā, bērni no gada līdz 3 gadiem - ja slimo 6 un vairākas reizes gadā, bērni no 3 līdz 5 gadiem, ja slimo vismaz 5 reizes dagā. Vecāki bērni par 5 gadiem, ja slimo 4 reizes gadā un vairāk. Bez tam, par bieži slimojošu bērnu var saukt arī bērnu, kas varbūt neslimo bieži, bet gan ilgi, piemēram, 10-14 dienas no vietas.

Sarežģītais vecums

Atbildēt uz jautājumu, kāpēc jūsu bērns bieži slimo, nevarēs neviens, pat jūsu bērna ārsts. Iemeslu ir ļoti daudz, un ar katru bērnu jātiek skaidrībā individuālā kārtībā. Un tomēr ir kādas noteiktas fizioloģiskās īpatnības, kas liek bērniem vairāk slimot un pakļauj viņus biežāk saaukstēšanās slimībām kā citus.

Vispirms - imūnsistēmas stāvoklis. Līdz 2 gadu vecumam bērna asinīs cirkulē mammas imūnie antiķermenīši, kas darbojas pret dažādiem vīrusiem, kas iegūti laikā, kad bērniņš bijis mammai puncītī, un vēlāk, kad ēdis mammas pienu. Bērniem, kas baroti ar mākslīgo piena maisījumu, šādu antiķermenīšu nav tik daudz, tāpēc viņiem risks slimot biežāk ir augstāks. Tāpat arī paša bērna organisma ražotie antiķermenīši šajā vecumā, ja arī izstrādājas, tad tas ir nelielā daudzumā, apmēram ap divu gadu vecumu no mammas iegūto antiķermenīšu skaits izsīkst, un tāpēc bērna saskare ar vīrusiem, visbiežāk, nav nemanāma.

Jāņem vērā arī tas, ka lai rastos antiķermenīši, organismam jāsastopas ar infekcijām. Vīrusu ir ļoti daudz, jāiepazīstas ir ar visiem. Tieši tāpēc 2-3 gadus veci bērni slimo teju pēc katras saskares ar vēju ārā. Ja bērni šajā vecumā sāk apmeklēt dārziņu, situācija pasliktinās. Bērns komunicē ar citiem bērniem, un arī vīrusu apmaiņa ir ātrāka un biežāka.

Un tikai ap 3-4 gadiem adenoīdi un imūnsistēma sāk pildīt savu patieso aizsargfunkciju, tie abi stājas ceļā elpceļu vīrusiem un mikrobiem. Protams, bērni, kas sāk iet dārziņā pirms 3 gadu vecuma, slimo biežāk kā tie, kas turp doties sāk ap 4 gadu vecumu, bet jāatceras, ka mazākam cilvēciņam izslimot ar daudz ko tomēr ir vieglāk.

Riska faktori

Bieži imūnsistēma novājinās sastopoties ar nopietnākām infekcijām - angīnu, infekciozo mononukleozi, gripu. Atslābinās organisma aizsargmehānismi un hroniskās kaites - haimorīts, tonzilīts, adenoīdi, hlamidioze var sākt darboties ar pilnu jaudu.

Visbeidzot, ir nozīme arī tam, kāds ir bērna uzturs, un vai viņam ir kāds dienas režīms. Ja bērna uzturā trūkst vitamīnu, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, ir pārāk daudz ogļhidrātu un pārāk maz tauku, arī tad var novājināties organisma aizsargspējas.

Jārīkojas tūlīt!

Bērna imūnsistēma ir jāstiprina, papildus sabalansētam uzturam, bērnam ir arī jārūdās, un būtu labi, ja būtu iespēja katram lietot arī polivitamīnu kompleksus un zivju eļļu, par kuru lietošanu, protams, jārunā ar bērna ārstu. Ja ir aizdomas par kādu hronisku kakla, ausu, deguna kaiti, jādodas ne tikai pie pediatra, bet arī pie LORa.

Protams, noderēt var arī imunologa un gastroenterologa konsultācija, kas var ieteikt kādus papildus izmeklējumus. Imunologs var ieteikt ne tikai veikt izmeklējumus, bet izveidot arī imunogrammu. Gastroenterologs pārbaudīs kuņģa stāvokli, un atkarībā no rezultātiem var noteikt arī ārstēšanu: fizioprocedūras, inhalācijas, speciālas vannas, masāžas utt.

Visbiežāk pašas iedarbīgākās var izrādīties tās vienkāršākās lietas, piemēram, noteikts dienas režīms. Bērnam ir labi jāizguļas, un jāpavada daudz laika ārā. Bērnam jāguļ vismaz 12 stundas diennaktī.

Jo vairāk svaiga gaisa, jo labāk. Pastaigas atceļam tikai, ja ārā ir sals, kas pārsniedz -15°С. Bērnam vienmēr jābūt apģērbtam atbilstoši laikapstākļiem.

Rūdīšanās

Bērnu, kas bieži slimo, noteikti ir jārūda. Nevajag domāt, ka apliešanās ar aukstu ūdeni ir vienīgais veids, kā rūdīties. Sāciet ar kontrastvanniņām rokām. Lai bērns patur rokas dažas sekundes aukstā ūdenī, tad  - siltā. Pirms miega noteikti jāizvēdina ir telpas, pa grīdu jāstaigā nevis apavos, bet gan plānās zeķītēs, un vēlāk no tām var pat atteikties.

Neatkarīgi no tā, kādu rūdīšanās veidu izvēlaties, tas jāsāk darīt pakāpeniski, pagarinot laiku un pazeminot, piemēram, ūdens un gaisa temperatūru. Rūdīšanās ir jāveic regulāri. Ja procedūras  ir jāpārtrauc kāda iemesla pēc, pēc tam tās jāatjauno tā, it kā to nebūtu bijis.

Higiēna

Vienmēr jāatceras arī par to, ka bērnam ir īpaši bieži jāmazgā rokas ar ziepēm, ne tikai pēc tualetes, bet arī pēc un pirms ēšanas un arī pēc pastaigas. Mikrobi un vīrusi dzīvo ne tikai uz roku ādas, bet tos visus vienkārši var nomazgāt.

Tāpat atceroties par deguna higiēnu, ārsti iesaka bērniem bieži skalot degunu, izskalot rīkli pēc pastaigas vai sabiedrisku vietu apmeklējumiem. Degunam derēs jūras ūdens, fizioloģiskais šķīdums vai vārāmā soda, kur uz glāzi ūdens ir pustējkarote sodas.

Veselību vēlot,

Māmiņu Klubs

20130919103449-28627.jpg

Hipertonisks deguna aerosols no dabiska Atlantijas okeāna ūdens ar vērtīgām minerālvielām un mikroelementiem un alvejas ekstraktu. Deguna kopšanai ikdienā.

Satur tikai dabiskas sastāvdaļas.

Visām vecuma grupām, ieskaitot zīdaiņus no 6 mēnešu vecuma.

Var lietot ilgstoši bez medikamentozā rinīta un pierašanas riska.

Drīkst lietot grūtniecības un zīdīšanas laikā.

Nav ierobežojumu lietošanai kombinācijā ar atsevišķu grupu medikamentiem (nav mijiedarbības).

BEZ KONSERVANTIEM!

Var lietot līdz pat 6 mēnešiem kopš pudelītes pirmās lietošanas reizes.