02.04 10:00-13:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Jūtos emocionāli gatava izstāties no krūts ēdināšanas klubiņa. Meita au ir gana liels cilvēciņš. Arī pupiņš ir palicis vairāk tāds kā knupis, kuru pazīžļāt ieraduma pēc.
Jautājums Jums, māmiņas:
1. Padalieties pieredzē kā atradinājāt no krūts?
Es vislaik biju par pakāpenisko atradināšanu,bet mums tas viss process apstājās pie noteikta skaita-pirms miega, un viss. Tālāk ir grūti ko minimizēt.
2. Bērns iemieg tikai pie krūts? Ja tās vairs nebūs, kā lai noliek gulēt?
3. Vai esiet kāda lietojusi zēles(laikam saucās dostinex) laktācijas apturēšanai? Vai tas neatstāj nelabvēlīgas sekas uz nākamā bērna barošanu, t.i neveidojas piens vairs?
Paldies.
Tad jau salīdzinoši mierīgi. Mums meita gan ir tāda aktīvā-kā kliedz, tā viss ciems dzird, un vēl ilgi...
Paldies,ka dalijaties pieredze.
Sveika,es arī ļoti baidījos no tā,kā būs.Bet viss sanāca ļoti labi.Baroju tieši līdz gada vecumam.Kopš dzimšanas ēda ik pēc 2h(bija ļoti precīzs) Viss notika kaut kā pakāpeniski.Sāku ar to ka devu tikai dažas reizes dienā,tad tikai no rīta pusdienās un vakarā, velāk tikai no rīta un vakarā.10 menešos uz vakaru sāku dot piena maisījumu(par laimi garšoja un tā lieta aizgāja😀) tad pupošanās bija tikai no rīta pirms brokastīm vienu krūti devu un otru otrā dienā.Tad sāku celties agrāk,lai paspēju uztaisīt brokastis pirms viņš celās un,lai nav pupošanās.Krūtis nesāpēja viss tā mierīgi beidzās.
Man ar puiku ir tā, ka tikai pēdējā mēneša laikā praktiski vienmēr varam sarunāt, ka krūts būs tikai pirms miedziņa. Pačīkst, bet samierinās. Vēl darbdienās ir viena papildus reize, kad atgriežos mājās. Neiemieg arī vairs pie krūts, bet tāpat blakus. Bez krūts prasīšanas un čīkstēšanas. Vēl nesen tas bez lielas histērijas nebija iedomājams. Ja šo bērna gatavību neņem vērā, jārēķinās, ka traka brēka būs... Jāmierina, jāskaidro. Kaut kad jau gulēs, ja miegs nāks.
Drīz braukšu ceļojumā, bērns paliks ar tēti, nāksies iztikt arī bez pirmsmiega ēšanas. Kad atgriezīšos, skatīšos: ja bez lielas histērijas varēsim sarunāt, ka krūts nebūs, izmantošu izdevību šo pasākumu arī beigt.
Jā, un krūtis pilnas un cietas bija vairāk kā nedēļu, tā kā meitiņas ciešanas pārņēmu es pilnā apjomā😀
Es savu trešo bērnu baroju gadu un 4 mēnešus. Viņa zīda cauru diennakti, aizmigt vispār ne dienā, ne naktī bez pupa neprata. Man apnika, jutos piekususi. Nekādas pakāpeniskas samazināšanas arī nesanāca. Tāpēc vienkārši viena aizdevos kruīzā uz Stokholmu, prom 2 naktis. Mazā palika ar tēti, nekādas lielas raudas nav bijušas par 1.naktī, 2. pavisam nemaz. Kad atgriezos ar pārpilnām krūtīm, kas sāpēja nežēlīgi, meitiņa pupu neprasīja. Viņa pat smējās, kad kādā trešajā dienā piedāvāju uzēst no tā, jo nevarēju vairs izturēt saspīlējumu. Krūtīm liku kāpostu lapas, ik vakaru pa drusciņai noslaucu, bet tāpat pilnas bija, ka pat uz sāniem naktī pagriezties nevarēju. Fui, pat atcerēties negribas. Bet meitiņa vairs neprasīja pupu. Pypošanos aizstāju ar galviņas glaudīšanu, grāmatas lasīšanu, dziesmiņas padziedāšanu, kaut tas jau bija arī iepriekš. Domāju, bērns jau pats bija gatavs iztikt bez mammas pupa. Tagad ik pa laikam pēc 3 mēnešiem rāda uz krūtīm un saka ņamma, ņamma😀 Gan arī Tev viss izdosies!
Ilgi mēģinājām pakāpeniski. Mazajam pacietības bija vairāk kā mums, nekas neizdevās.
Tad bija barošana tikai vakarā un naktīs. Līdz pienāca TAS vakars. Teicu, ka eju uz darbiņu un izgāju pa durvīm. Tā nu tētis viņu visādi midzināja. Tā nakts bija traka, gribēja pupu, raudāja. gulēja vien pāris stundas, pārējās raudāja. Nākamā nakts bija uz pusi labāka. Katru vakaru it kā gāju prom. Ceturtajā naktī visi gulējām kopā, par pupu vairs nebija ne domas, ne runas😀
Mums jau no 11 mēn. vecuma ir tā, ka es 2dienas mēnesī esmu prom gandrīz visu dienu. Mazo pieskata tētis. Bet kolīdz esmu mājās,uzreiz vajag. Tagad jau lielāka, saka pupupu. Arī ir bijušas dienas, kad kaut ko aktīvi darām, sanāk tik pat kā nemaz, bet pienāk nākamā diena, un viss ir pa vecam.