Bēbīšu klubs: Zaļais kurss

Pirms kārtējās, ilgākas došanās ārpus mājas, stāvu un prātoju vai gadījumā nav tādas sazvērestības teorijas, kas vēsta par to, ka jaunajām māmiņām kopā ar mazuli ārpus mājas nav īsti ko darīt, un viņām rātni vien jāpaliek pie pavarda, jo tā grib kāda augstāka vara, kas iekārto pasaules dienaskārtību, pēc saviem ieskatiem?

Es, protams, pārspīlēju, taču kā tas nākas, kad gandrīz jebkas, ko mazulim ekstra esam iegādājušies, lai atvieglotu savas dzīves, beigās mūs apgrūtina, it kā sakot: “Paliec vien mājās.” Kādēļ gan viss, ko pērkam saviem mazuļiem, noklusējumā nāk skaistā, drošā, transportēšanai paredzētā oriģināl iepakojumā tikai līdz mājām. Mājās atpakojam, iepakojumu izmetam, lai kaste lieki telpu nezog un priecīgi lietojam. Lietojam mājās. Tieši tā – mājās!

Bet mēs taču negribam būt piesieti mājām, mēs gribam iziet arī ārā. Iziet vai izbraukt uz ilgāku laiku. Kā tagad to visu skaisti saorganizēt līdzņemšanai? Saprotams, ka arī mums kā kārtīgiem latviešiem ir mājās maisiņš priekš maisiņiem. Kā arī mēs cēli ticam maisiņu reinkarnācijā nākamai nepieciešamībai. Taču šis nav tas gadījums.

Šiem maisiņiem vēl nāksies pagaidīt, līdz tie varonīgi varēs izpildīt savu pēdējo misiju. Bet, ko iesākt tagad? Protams, visus šo “gadžetu” organizatorus ceļošanai var nopirkt atsevišķi. Un, protams, atkal skaistā un drošā iepakojumā, kam ceļš bruģēts tikai uz miskasti. Bet kādēļ gan šīm mazulim paredzētajām lietām jau līdzi nenāk mazi, jauki, kompakti, uzticami un videi draudzīgi risinājumi ceļošanai?

Jo sevišķi tagad, kad Eiropa un lielākā daļa pārējās pasaules ir sadzirdējusi ekspresīvās Grētas skaudro vēstījumu un uzņēmusi zaļo kursu. Lūdzu, cienījamie uzņēmēji, beigsim pelnīt tur, kur, ieskaitot pašus, vien nāksies samaksāt un izlaidīsim jaunos vecākus no mājas bez plastmasas maisiņa viņa pēdējā misijā.