Mūsu pirmās Lieldienas aizvadījām skaistā vietā, meža ielokā pie jūras. Saulainās dienas pavadījām, staigājot gar jūras krastu un nesteidzīgi pavadot laiku ģimenes lokā. Kopīgi vācot materiālus olu krāsošanai, kas loģiski noved pie kopīgas aktivitātes, kur katrs izpauž savu mākslinieka talantu. Un protams nemainīgi no gada uz gadu prieku sagādā tieši olu iztīšana no mākslinieka audekla, lai ieraudzītu savu veikumu. Kā arī sēžot pie kamīna, vērojot sauli nogrimstam jūrā emocijām pievienojās sajūta, ka jūtos laimīga par to, ka vairs neesam tikai mēs ar vīru, bet ka mums ir dēls, kura ienākšana mūsu ģimenē satuvina un piešķir svētkiem citu nozīmi.
Lieldienu rītā Kristians arī piedalījās olu medībās, lai atrastu zaķa paslēpās olas, bet būdams vēl pats maziņš tētis godam aizstāvēja viņa intereses un visas olas atrada. Kā arī mūsu mazulis tika lutinās ik uz soļa, Omes sanestie šokolādes zaķi un olas veiksmīgi ar Kristiana akceptu tika vecāku punčos. Pirmajā olu kaujā dēlam veicās izcili uzvarot mani jau ar pirmo sitienu. Nevaru sagaidīt nākamo gadu, kad pats jau varēs meklēt paslēptās olas. Bērna prieks ir nenovērtējams, galvenais esiet pateicīgi un priecājaties par to, kas Jums ir nevis žēlojaties un raudiet par to, kā Jums nav.
Mūs lutināja ne tikai laiks, bet arī mūsu mazulis, kas visu izbraukuma laiku ievēroja paklausīga mazuļa etiķeti. Pat tad, kad pa ceļam piestājām ieturēt mūsu pirmo kopīgo maltīti publiskā vietā, mūsu raizēm nebija īpaša pamata, jo, neskatoties uz šīs iestādes lielo apmeklētību, mazais prata būt ļoti ieturēts. Šādi brīži mūs, jaunos vecākus iedrošina un mums atgādina, ka ar mazuļa ienākšanu ģimenē mums pēkšņi nav jākļūst iesprostotiem.