16.04 12:30-14:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Ballītes un svinības ir dažādas. Tās var būt dzimšanas dienas, vārda dienas, Ziemassvētki un citi. Bet dzīvē ir iekārtots tā, ka ir arī citas sanākšanas reizes. Kuras nav ar pozitīvu noskaņu.
Pavisam nesen zaudēju kādu sev ļoti mīļu un dārgu cilvēku. Tajā brīdī aizdomājos par to ko darīt ar bērnu bēru laikā. Ņemt līdzi? – a ja nu sāks skraidīt apkārt, pļāpāt ar citiem vai niķoties. Nezinu vai pavisam maziem bērniem (manai meitai ir 1.8g.) ir jādodas uz bērēm. Protams, ka ir gadījumi, kad nav citas izejas.
Es zināju, ka neņemšu meitu līdzi, tas nav priekš tik maza bērna acīm. Zināju, ka man vajadzēs, lai vīrs ir blakus, nevis skraida pakaļ bērnam. Meita pa to laiku bija krustvecāku gādīgajās rokās. Vēlāk gan meita tika atvesta, bet tad jau visi bija ar priecīgākām sejām un varēja smieties un priecāties par mazo.
Reiz izlasīju lielisku citātu (baidos sameloties, kas to teica, bet tā bija latviešu sieviete) – „citi saka, ka bērni nav jāved uz kapiem, bet, kas gan apkops mūs, ja paši to nemācīsim.” Un taisnība! Mums ir jāmāca bērniem izrādīt cieņu mūsu senčiem un tuviniekiem. Savādāk arī paši būsim neapkopti.
Šodien vēlos jautāt jums –
Vai bērniem ir jāiet uz kapiem?
Vai bērēs ir vieta bērniem?
Vai jūs stāstāt bērniem par kapiem un tur dusošajiem?
Vai ir jāmāca kapu kultūra?
Aab
mani arī gan mamma, gan vecāmamma ņēma uz kapiem līdzi. arī zināju katru taciņu. īpaši patika grābt. īpaši lapas rudenī 😀 un nest puķītes.
uz kapiem iet apkopt ir krietni savādāk nekā uz bēru ceremoniju. īpaši, kad tuvinieki pārdzīvo, bērns jau to nesaprot, var sākt arī raudāt līdzi.
Uz bēru ceremoniju kapsētā neesmu ņēmusi līdzi - bērnam vienā reizē bija 10 mēneši, otrā - 2g4m. Uz mielastu bērnu paņēmu, lai arī lieki piebilst, ka nekāds miers nebija. Cilvēki bija saprotoši, kas gan bija īpaši svarīgi pirmajās bērēs, kur ļaužu bija daudz, kamēr otrajā - reāli tikai mūsu pašu ģimene.
Kad braucam apkopt kapus, ņemu līdzi. Reāli saprotošs viņš kļuvis tikai šogad (4 gadi) - neskraida un nebļaustās, neiet taisni pāri visām kapu kopiņām, nemēģina rotaļāties ar svešiem instrumentiem vai ņemt ārā no vāzēm puķes. Domāsiet - nedodam bērnam ko citu padarīt? Nē, dodam, tikai viņam ātri apnīk un vienā vietā nespēj atrasties. Tagad ir tā, ka viņš patstāvīgi staigā pa takām, kamēr pārējie apkopjam kapvietas.
mūsu gadījumā arī astoņgadīgie bērniņi tika atstāti mājās, vēlāk atvesti.
es kapus apmeklēju jau no maza vecuma. mammīte vienmēr stāstīja, ka tur čuč omīte, tur tas un tas... kaut kā loģiski un dabiski.
Uz kapiem noteikti bērniņu jāņem līdz, bet vecumā, kad viņš patiesi saprot, kur ir atvests un bērēm noteikti nē, es pat neņemšos teikt līdz kādam vecumam, tas ir ļoti individuāli.