Auto vs. sabiedriskais transports

Varbūt skanēs traki, ka bet 10 mēnešu laikā kopā ar mazo sabiedrisko transportu bijām izmantojuši 2 reizes un abas kopā ar tēti. Vienmēr likās, ka ar auto ir ērtāk un vienkāršāk, bet tā kā mūsu auto jau 3 nedēļ atpūšas servisā, tad nolēmu, ka centra apmeklējumā varētu doties ar trolejbusu. Tā kā dzīvojam Purvciemā, tad, lai nokļūtu uz centru, ir iespēja izvēlēties starp neskaitāmiem maršrutiem. Nolēmu izmēģināt 22.trolejbusu, jo tas līdz centram aizbrauc visātrāk nemetot līkumus caur Rīga mikrorajoniem. Biju ļoti patīkami pārsteigta, ka iekāpšana ir ērta, jo trolejbuss ir vienā augstumā ar ietvi. Tā kā braucām ap 10tiem, kad lielie sastrēgumi ir garām, tad nu pēc 10minūtēm jau bijām centrā. Dabūju smuki izstaigāt visas ieplānotās bodes, jo kundziņš bija aizņemts ar pasaules pētīšanu. Atpakaļ ceļā iznācām līdz Brīvības ielai un iekāpām 17.trolejbusā, kas nedaudz izvizināja caur kaimiņu mikrorajoniem. Rakstu šo mazo stāstiņu, jo biju tik patīkami pārsteigta par to cik ērti un vienkārši mums izdevās braucieni ar trolejbusu, ka gribējās padalīties ar citām, kas tāpat kā es spītīgi braukā tikai ar auto J Galvenie punkti, kas man patika trolejbusu braucienā, ja salīdzina ar auto:

• Noparkošanās. Rīgas centrā un darba dienas vīdu ir praktiski neiespējami noparkoties un kur nu vēl pie sev vēlamā veikala, gala rezultātā mašīnu atstāju 2 kvartālus tālāk un tad skrienu atpakaļ.
• Izmaksas. Nekalkulējot cik patērētu degvielu, lielākās izmaksas sastāda parkings. Rīgas centrā pārsvarā ir zona B, kas pirmo stundu maksā 2euro un jau katru nākamo 2,50euro.
• Bērns iekšā/ ārā. Braucot ar auto bērns mašīnā ir plānāk saģērbts, līdz ar to kāpjot ārā, atkal ģērbjamies papildus. Dažkārt brauciena laikā mazais ir jau aizmidzis un tad man ir nācies vai nu gaidīt kamēr paguļ vai mēģināt izcelt guļošu, kas parasti beidzas ar pamošanos.
• Rati. Ja dodamies ar auto uz centru, tad dažkārt ratus pat nepaņemu, jo paņemu mazo rokās un ejam, kur plānot, bet šādi ātri vien mugura sāk streikot. Savukārt, ka rati ir līdzi, tad ir vēl vesels process tos izvilkt no bagāžnieka un salikt kopā.
• Mazāk stresa. Ņemot vērā Rīgas remontus un mūsu braukšanas kultūru, tad pārvietojoties ar trolejbusu bija daudz mierīgāk nekā sēdēt pie stūres.

Kamēr ārā ir patīkami laika apstākļi un nav baciļu sezona, noteikti arī turpmāk izvēlēsimies sabiedrisko transportu, lai izbrauktu ārpus sava mikrorajona.