Audzini bērnu ar "smagu raksturu"? Padomi, kā ar to tikt galā!

Audzini bērnu ar "smagu raksturu"? Padomi, kā ar to tikt galā!

07. Jan 00:18 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Aptuveni 10% bērnu piedzimst ar temperamentu, kuru dēvējam par sarežģītu. Katrs no mums ir unikāls, taču vecāki noteikti atzīs, ka ar bērniem, kuriem piedēvējam “smagu raksturu”, ir grūtāk, jo šie bērni ir vieglāk uzbudināmi, prasīgāki, negatīvāki, satrauktāki. Viņi vairāk raud, mēdz būt ar miega traucējumiem.

Tikmēr citi bērni ir mierīgāki, biežāk pozitīvā noskaņojumā, vieglāk uztver jaunu pieredzi un vieglāk pielāgojas rutīnas izmaiņām. Pētījumi liecina, ka šiem bērniem netrūkst vecāku uzmanības un mīlestības, kamēr ar bērniem ar “smagu raksturu” tās mēdz trūkt, jo vecāki izturās ieturētāk, bieži vien ir apjukuši un neizpratnes pilni, kā dzīvot uz viena viļņa ar šādu bērnu.

Temperements mums tiek ielikts šūpulī no piedzimšanas brīža, un to nevaram izmainīt.

Kas ir temperaments?

Temperamenta jēdziens ir ārkārtīgi sens, un pirmais, kurš to apskatīja plašāk, bija Hipokrāts. Māmiņu Kluba Vecāku skolas speciāliste, psiholoģe Diāna Zande skaidro: „Hipokrāts uz to raudzījās tā: tad, ja cilvēka organismā kāds no šķidrumiem ir vairāk, tas ietekmē kādu specifisku viņa uzvedību. Piemēram, sangvīniķim ir vairāk asiņu. Flegmātiķim - limfas. Savukārt holēriķim – melnās žults. Tātad Hipokrāts vairāk pētīja cilvēka bioloģiju, kas kalpo par pamatu cilvēka uzvedībai.” Un, lai gan vēlāk tika atzīts, ka tas patiesībā nav īsti svarīgi, šī Hipokrāta teorija ar temperamentu mazliet asociējas vēl joprojām.

Speciāliste norāda, ka pēc definīcijas temperaments ir bioloģiski noteiktas, indivīdam (jebkuram - pieaugušajam vai bērnam) raksturīgas tendences uzvesties noteikti relatīvā vietā un laikā jau no zīdaiņa vecuma. Un šīs tendences ir noturīgas visas dzīves garumā.

"Temperaments iedzimst! Bērniņš piedzimst ar noteiktām rakstura īpašībām, savu nervu sistēmas darbību," skaidro psiholoģe.

Svarīgi ir saprast to, ka mēs katrs savā ziņā jau piedzimstam ar raksturu, tāpēc bērna temperaments ir nevis jālauž, bet gan jāpēta, lai mēs to spētu attīstīt visoptimālākajā veidā! Tad bērniņš izaugs priecīgs, veselīgs, un, galvenais, tad bērns varēs ieguldīt savu temperamentu gan sev, gan droši vien arī sabiedrībai pozitīvākajā un vēlamākajā veidā. 

Ko darīt, ja Tavam bērnam ir "smags raksturs"? Radīt iespējami labvēlīgu vidi, lai veicinātu bērna harmonisku attīstību!

Ko Tu vari darīt, ja Tavam bērnam ir "smags raksturs"?

1. Maini savu pieeju un domāšanu. Vai dažkārt pieķer sevi pie domas "Manam bērnam gan ir sarežģīts un riebīgs raksturs", "Manam bērnam jau tagad ir smags raksturs, kas būs vēlāk"? Tā vietā, lai censtos mainīt bērnu, mani savu pieeju un domāšanu. Pārstāj domāt par savu bērnu kā sarežģītu, smagu. Tā vietā, lai uzsvērtu problēmas, izcel sava bērna pozitīvās īpašības un prasmes! Domāšanas maiņa palīdzēs ne tikai pašai vieglāk uztvert sava bērna raksturu, bet arī veicinās viņa harmonisku attīstību.

2. Esi laipina un mīloša. Ko tur liegties, jo sarežģītāks un smagāks ir bērna raksturs, jo grūtāk ir saglabāt pozitīvismu un nepazaudēt veselo saprātu, taču bērnam ir īpaši svarīgi izjust beznosacījuma mīlestību un pozitīvu attieksmi.

3. Izvēlies savu cīņas pieeju. Saki savam bērnam “Jā!”, kad vien tas iespējams (Protams, veselā saprāta ietvaros. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad mazais veikalā prasa iegādāties visas kārotās rotaļlietas u.tml.). Piemēram, uz jautājumu, vai var paņemt cepumu, atbildi nevis "Nē, jo Tev sākumā jāapēd vakariņas", bet gan "Jā, taču iesākumā Tev ir jāpavakariņo!". Rezultāts ir vienāds, taču pieejas atbildei dažādas. Centies izvairīties atbildēs no negatīvisma un daudzajiem "Nē", kas mūsu ikdienā ir tik ļoti ierasti - "Nē, mammai nav laika", "Nē, mammai ir jāpastrādā".

4. Strādā ar bērna temperamentu. Necenties to mainīt, taču uzsver sava bērna pozitīvās īpašības, izcel viņa spējas un prasmes.

5. Dod bērnam to, kas viņam nepieciešams. Bērniem ir nepieciešama palīdzība un vecāku atbalsts, lai iemācītos nomierināties. Tāpat arī pievērs uzmanību tam, lai bērnam tiktu nodrošināts veselīgs uzturs, pietiekami daudz stundu miegam, atpūtai, laiks rotaļām un pastaigām svaigā gaisā.

6. Modelē uzvedību, kuru vēlies redzēt. Ja vēlies, lai jūsu bērns būtu harmonisks, mierīgs, komunikabls, pievērs uzmanību, vai arī pati ikdienā saziņā ar citiem, tostarp, saviem tuvākajiem, tāda esi, cenšoties to visu ievērot arī brīžos, kad bērns provocē un vēlies pacelt balsi. Atrodi savā dzīvē līdzsvaru, lai varētu pret pārējiem, arī pret bērnu, izturēties tā, kā vēlies, lai bērns izturās pret Tevi pašu un citiem cilvēkiem.

7. Esi pacietīga. Atceries, ka visa attīstībai nepieciešams laiks, mīlestība un... pacietība.

Pateicoties sapratnei un pacietībai, pat bērns ar vissmagāko raksturu var kļūt pozitīvāks pret apkārtējo pasauli, atliek vien vecākiem un tuvākajiem mainīt savu attieksmi un būt pacietīgiem.

Jā, nenoliedzami, tas nav viegli, taču sniegs lielāku harmoniju ikdienā. Saskatiet labo un pozitīvo, izceliet to!

 

Lai Tavs mazulis attīstītos harmoniski un dabiski!

Rakstā izmantota informācija no Psychology Today