Atļukušas ausis? Nekad nav par vēlu to labot!

Atļukušas ausis? Nekad nav par vēlu to labot!

22. Jul 2020, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Konsultē “Veselības centrs 4” filiāles “Dermatoloģijas klīnika” plastikas ķirurģe Nonna Tomiševa

Apostasis otum jeb atstāvošas ausis visbiežāk ir iedzimta deformācija, un jau bērnībā daudziem tādēļ nākas piedzīvot nepatīkamus brīžus, izsmiešanu, psiholoģiskus pārdzīvojumus, visvairāk, sākoties skolas gaitām, kad vienaudžu neiecietība ir visraksturīgākā.

Piemērotākais vecums ausu formas labošanai ir seši gadi- kamēr skolas gaitas vēl nav sākušās, bet auss jau par 70-80% ir izveidojusies. Bērna auss pilnībā izveidojas deviņu gadu vecumā, un dzīves laikā savu formu vairs nemaina.

Ārējā auss jeb auss gliemežnīca sastāv no ādas, taukaudiem, nelieliem muskuļiem, nerviem, asinsvadiem, limfvadiem, kā arī skrimšļa. Un tieši no šīs skrimšļa daļas visvairāk atkarīgs auss izskats. Pēc estētikas vadlīnijām ausis tiek uzskatītas par “skaistām”, ja tās nav uzkrītošas, neizceļas, to proporcijas atbilst vidējām sabiedrībā esošajām. Simetrijai pat nav izšķirošas nozīmes – ja kādam cilvēkam abas ausis nav vienādas lieluma vai formas ziņā, reti kad tās tiek koriģētas, ja tās nav citādi uzkrītošas, piemēram, atļukušas. Ausis izskatās uzkrītoši, citu uztverē neglīti, ja tām ir vairāk nekā 30 grādu atstatums no galvaskausa, par neglītām tiek uzskatītas arī atļukušas ausu ļipiņas. Parasti atļukušas jeb atstāvošas ir abas ausis, nereti viena auss ir vairāk atļukusi.

Otoplastika jeb ausu plastika

Tā ir viena no pieprasītākajām estētiskās ķirurģijas operācijām, un to var veikt jebkurā vecumā - deformācijas, defekti, nestandarta formas, izmērs, bojājumi, ausu asimetrija un citi trūkumi ir novēršami, veicot operāciju. 

Operācijas laikā ausis tiek pārveidotas, lai tās atrastos tuvāk galvai, vai tiek samazināts to izmērs. Iespējams koriģēt arī ausu formu, iedzimtas auss gliemežnīcu deformācijas. Arī pēc dažādām traumām tiek veikta otoplastika - kā rekonstruktīvā operācija. Pēdējā laikā arvien biežāk nākas veikt ausu ļipiņu plastiskās operācijas pēc iepriekšējo gadu modes kliedziena - „tuneļu” ievietošanas.

Ausu plastiskās operācijas mērķis ir jaunas auss skrimšļa formas modelēšana. Lai rētas nebūtu pamanāmas, griezienu izdara aiz auss. Ļoti svarīgs ir precīzs pirmsoperācijas stāvokļa novērtējums. Katra auss tiek izpētīta (izmeklēta), izmērīta un no pakauša puses nofotogrāfeta, lai izvairītos no iespējamas asimetrijas. Atkarībā no sarežģītības pakāpes operācija parasti ilgst no 1-1,5 stundām vietējā anestēzijā vai vispārējā anestēzijā. Bērniem līdz 10 gadu vecumam to ieteicams veikt visparējā anestēzijā.

Parasti pēc operācijas pacients tajā pašā dienā var doties mājās. Divas nedēļas 24 stundas  diennaktī  ap galvu jānēsā elastīgā saite ātrākai kosmētiskā efekta sasniegšanai. Skolā vai darbā var atgriezties jau pēc divām nedēļām, jo tad elastīgais apsējs jāuzliek tikai uz nakti. Pāris dienas pēc operācijas ausis var būt sāpīgas, pietūkušas un parādīties zilumi. Pirmos mēnešus pēc operācijas būtu jāizvairās no tādām fiziskām aktivitātēm, kuru laikā ausis iespējams traumēt. Ausis pilnībā sadzīst pēc sešiem mēnešiem, bet rekonstruktīvās otoplastikas gadījumā galarezultāts būs redzams pēc gada. Auss gliemežnīcu plastikas efekts ir paliekošs un neietekmē dzirdi.

Vecākus parasti interesē jautājums, kas notiks ar ausīm pēc operācijas, bērnam augot: tas parasti nekādas problēmas nesagādā - bērnam augot, ausis attīstās harmoniski. Tāpat vecākus interesē jautājums, vai viņi būtu varējuši novērst atstāvošu ausu veidošanos bērnam, atbilde parasti ir: nē, jo ausu īpatnības visbiežāk tiek pārmantotas. Lai arī vecākiem var šķist, ka tā nevar būt, jo ģimenē nevienam tādu ausu nav, ģenētika mēdz sagādāt pārsteigumus, un šādas ausis var tikt pārmantotas no tālākām paaudzēm. Jāņem arī vērā, ka bērna ārējā auss veidojas vēl mammas vēderā – 10.-12. grūtniecības nedēļā. Bērnam piedzimstot, auss gliemežnīca ieņem noteiktu formu, kas laika gaitā mainās ļoti minimāli. Protams, jāuzmanās, lai, velkot bērnam galvā cepuri vai bērnam guļot, austiņa netiktu atlocīta, jo šādi ir iespējams traumēt ausu skriemeli un ausis pavisam nedaudz atliekt.