Viens no bērna lielajiem sasniegumiem ir sekmes podiņmācības skolā! Kā izrādās, podiņmācības apguves process nebūt nesākas mirklī,kad bērnam ir 1,5 vai 2 gadi. Tas sākas daudz, daudz agrāk.

Konsultē fizioterapeite Līga Barone- Tamoviča.

Kāds ir pareizais vecums, kad sākt podiņmācību?

Lai gan atkal un atkal speciālisti uzsver, ka tas, cik ātri bērns apgūs podiņmācību vai citas prasmes, ir atkarīgs tikai un vienīgi no paša bērna, fizioterapeite Līga Barone- Tamoviča uzskata, ka pareizākais vecums būtu no bērna pirmās dzīves dienas. Daudzi vecāki tagad droši vien paver mutes pārsteigumā un nodomā, vai tiešām tik mazu bērniņu jāsēdina uz poda. "Nē, podiņmācības process nesākas ar sēdināšanu uz podiņa, bet gan ar stāstīšanu bērnam, kas ar viņu notiek. Mainot autiņbiksītes un veicot ikdienas aprūpi, svarīgi, lai bērns saprastu, kas notiek autiņbiksītēs- čura, kaka," aicina speciāliste.

Ir situācijas, kad autiņbiksīšu maiņa tiek veikta pārāk ātri un,izrādot grimases "Fui, kas Tev autiņbiksītēs!". Tā noteikti darīt nevajadzētu, nebaidot bērnu par dabiskajiem procesiem viņa organismā.

"Bērniņam būs vieglāk saprast ar laiku, ka process iešana uz podiņa ir nevis mammas vai kāda cita vēlme, bet paša bērna vēlme," uzskata Līga Barone- Tamoviča. "Iekšējais impulss par to, ka tagad ir vēlme nokārtoties, ir tikai bērnā pašā. Tā nav mācība no ārpuses."

Kļūdās visi- gan bērni, gan vecāki!

Fizioterapeite Līga Barone- Tamoviča  novērtē, ka mammas ieklausās bērnos un atļauj arī viņiem kļūdīties, jo arī mēs, pieaugušie, mēdzam kļūdīties. Pat tad, ja podiņmācība sākusies sekmīgi, līdz atvadām no autiņbiksītēm var paiet pat 9 mēneši.

Atgriežoties pie tēmas par sēdināšanu uz podiņa, speciālisti ir vienisprātis, ka svarīgākais ir impulss nokārtoties, nevis vecāku vēlme uzlikt konkrētā laikā bērniņu uz poda,

"Bērni neiet uz podiņa ar mērķi, lai nebūtu slapjas bikses. Viņi to dara, jo sajūt, ka grib čurāt vai kakāt," stāsta fizioterapeite. "Huggies Pull Ups ir ļoti labas biksītes, jo bērns, kas mācās podiņmācību, var pats tās novilkt.  Bērnam ir jāsajūt, jāsaprot, ko viņš sajūt, jāpagūst aiziet līdz podiņam, novilkt biksītes, apsēsties uz podiņa un nokārtoties tajā."

Ja mēs ķeram bērna nokārtošanās laikus, mums jāpastāsta, ko mēs sagaidam no bērna. „Šeit ir podiņš, pamēģini nākamreiz nokārtoties podiņā!”, viņam jāsaprot, kamdēļ ir tas podiņš.

Podiņmācības procesā bērnam ir svarīgi saņemt skaidrojumu un informāciju,lai viņš tiktu mudināts interesēties par sarežģītākām lietām un apzināties sevi kā atsevišķu personību:

"Bērna psihe, fiziskās spējas, mentālās spējas – tas viss ietilpst arī podiņmācībā. Bērns saprot, viņš dara, un tas ir viņa sasniegums, nevis mammas."

Gadās pieļaut arī kļūdas. Kā tās labot?

Bērnam ir skaidri jāsaprot, ko kurā mirklī mēs darām – kad ejam ārā, saģērbjamies, kad ejam ēst, sēžamies pie galda, kad ejam uz tualeti, nokārtojamies. Ja bērnam nesanāk, tad nesanāk, nemet plinti krūmos,bet mēģini atkal! Piedāvā un radi apstākļus, kuros bērnam būs iespēja doties uz podiņa.

Māmiņu Klubs