Akupresūras paklājiņa izmantošana bērniem – sākumā piesardzīga, bet droša

Lai gan zinātniskie pētījumi par akupresūras paklāju efektivitāti bērnu veselības uzlabošanai ir ierobežoti, tas nebūt nenozīmē, ka bērniem paklājiņa lietošana ir aizliegta. Tieši pretēji – to var lietot, sākotnēji novērojot bērnu reakciju, lai lietošana būtu patīkama. No kāda vecuma paklājiņu izmantot, kā tas var ietekmēt bērnu attīstību, kā arī citos noderīgos padomos dalās sertificēta fizioterapeite Alise Janševska.

Kā bērns jūtas?

Uz dažādiem procesiem bērni var reaģēt ļoti individuāli. Tāpat bērnu starpā var novērot atšķirīgas reakcijas uz jebkuru sensoru stimulāciju, kāda veidojas lietojot, piemēram, akupresūras paklājiņu. Fizioterapeite iesaka – pirms akupresūras paklāja izmantošanas noteikti nepieciešams pavērot bērna reakciju uz konkrēto taktilu (taustes) stimulāciju. Vai bērnam patīk spēlēties ar smiltīm, akmentiņiem, čiekuriem? Kā bērns jūtas pēc sensoras (sajūtu) stimulācijas – vai kļūst mierīgāks, vai ar interesi iesaistās, varbūt ir izvairīgs un noraidošs? Tas viss jāņem vērā uzsākot akupresūras paklāja izmantošanu.

Akupresūras paklāju var izmantot kā daļu no sensorās spēles, kuras veicina maņu attīstību. Tā kā taktilā stimulācija nozīmē strukturētu, apzinātu pieskārienu, kas aktivizē ādu, tad akupresūras paklājiņš var būt labs palīgs šīs stimulācijas attīstīšanai. Taktilo stimulāciju var uzskatīt arī par sajūtu trenēšanu un paklājiņš var būt kā ikdienas palīgs. Jāatceras, ka ne visiem bērniem šāda sensorā stimulācija ir nepieciešama. Ir pierādīts, ka sensorā spēle stimulē dažādus smadzeņu centrus, radot jaunus neironu ceļus, kas uzlabo maņu apstrādi. Vēlreiz atgādinot – katrs bērns ir individuāls, tādēļ vecāku uzdevums ir vērot un saprast bērnam vajadzīgo.

Akupresūras paklājiņš kā viens no maņu attīstīšanas palīgiem

Speciāliste atzīst, ka akupresūras paklājiņš var noderēt kā viens no sensorās spēles elementiem. Tomēr pirms tiek uzsākta darbošanās ar paklājiņu, ieteicams sākotnēji bērnam ieteikts izpētīt to ar plaukstas pieskārienu, īpaši jaunākiem bērniem. Kad ar plaukstas pieskārienu sajūtas ir izpētītas, tālāk var pāriet uz muguru – vispirms sākotnēji apguļoties ar augšstilbiem uz paklājiņa, nobeigumā uzkāpjot uz paklājiņa ar pēdām, kur sajūtas būs visintensīvākās.

Kā sensorās spēles elementu to var izmantot, piemēram, novietojot uz grīdas dažādus priekšmetus – akupresūras paklāju, mīkstu spilvenu, slotas kātu, kastē iebērtus olīšus. Tad bērnu var aicināt izpētīt katru no priekšmetiem un uzkāpt uz tiem ar pēdām, un stāstīt par savām sajutām. Ja bērns kādā noteiktā ķermeņa daļā jūt saspringumu, tad var aicināt viņu izmantot paklājiņu un pavērot, vai saspringums mazinās.

Paklājiņa izmantošana bērniem var mazināt muskulatūras saspringumu un pašsajūtu

Praksē pierādījies, ka, izmantojot akupresūras paklājiņu, var mazināt muskulatūras saspringumu un uzlabot pašsajūtu. Fizioterapeite norāda, ka pētījumos ir apstiprināta arī taktilās pēdu stimulācijas pozitīvā ietekme uz bērna attīstību. Tas nozīmē, ka pēdas nervu stimulācija caur akupresūras paklāju var veicināt koncentrēšanos un uzlabot citas kognitīvās funkcijas, padarot to par labu papildinājumu sensorai spēlei. Akupresūras paklājiņu ieteicams izmantot pat rotaļājoties – izmēģināt to ar plaukstām, pēdām, jautājot bērnam, kādas sajūtas un emocijas tas izraisa.

Paklājiņu rekomendē bērniem ar vairāk nobriedušu ādu

Akupresūras paklājiņus bērnu vidū speciālisti iesaka izmantot ne ātrāk kā no 6 gadu vecuma, kad bērna āda jau ir vairāk nobriedusi un gatava spēcīgākai stimulācijai. Tad paklājiņa izmantošana bērniem neliksies tik sāpīga.

Bērna āda attīstās līdz pat pusaudžu vecumam, kad tā iegūst biezāku aizsardzību pret ārējiem faktoriem. Tādēļ fizioterapeite paklājiņa drošu un regulāru lietošanu iesaka tieši pusaudžiem.  Pusaudži akupresūras paklāja izmantošanu var sākt ar sesijām, kas ilgst 1 – 5 minūtes. Kad ir pierasts pie sajūtas un uz paklājiņa  jūtas komfortabli, ilgumu var pakāpeniski pagarināt no 10 līdz 30 minūtēm. Mazākiem bērniem uz akupresūras paklāja sākotnēji var uzklāt plānu dvielīti vai ļauties stimulācijai caur apģērbu, tas ļaus pasargāt bērna jūtīgo ādu no pārāk spēcīga kairinājuma.

Tāpat kā ikdienā vērojam savu pašsajūtu un reakcijas, jāvēro arī bērna sajūtas uz notiekošo, konkrēti arī paklājiņa lietošanas paradumi atbilstoši vecumam un spējām. Ja redzam, ka bērnam paklājiņa lietošana sagādā vairāk nepatīkamas nekā patīkamas emocijas, tad to pārtraucam. Tomēr, ja bērns paklājiņu izmanto labprātīgi, tad, iekļaujot to ikdienā kā rotaļu elementu, paklājiņa lietošana bērna labsajūtai būs ļoti noderīga.