Kāds sacīs, ka ideāli ir sākt podiņmācību, kad mazulim ir vien pusgadiņš, sēdinot viņu virs avīzes vai podiņa. Kāds cits teiks, ka jāļauj bērnam sasniegt divu gadu vecumu un tad jāpiedāvā viņam apsēsties uz podiņa.. Vēl kādam būs atkal atšķirīgs viedoklis un pieredze. Kas ir tās lietas, kas būtu jāzina pirms podiņmācības uzsākšanas?
Atvadas no autiņbiksītēm jeb podiņapmācības ABC
Pirms podiņmācības uzsākšanas atceries:
- Bērniņa galvas smadzenes ir gatavas patstāvīgi regulēt bērna vajadzības doties uz podiņa, kad mazais saniedzis divu ar pus līdz trīs gadu vecumu, kas nozīmē tikai vienu – jo tuvāk mazais ir šim vecumposmam, jo vieglāk padosies podiņmācības apguve.
- Protams, mēs varam mēģināt bērniņu likt uz podiņa jau 6 mēnešu vai pusotra gada vecumā, iespējams mēs sasniegsim zināmus rezultātus, taču kā rezultāti tie būs – māmiņas, kura ik pēc pus stundas bērniņu sēdina uz podiņa un mēģina uzminēt vai bērns izjūt nepieciešamību nokārtoties - vai tie būs bērna panākumi, lai gan viņam pat nav ne jausmas par to, ka viņā šie procesi norti? Jo ir kāda zināma patiesība – jo agrāk uzsāksim bērnu radināt pie podiņa, jo lielākas pūles tas prasīs. Turklāt, ja bērns izjūt nepatiku pret podiņu, visticamāk viņš mums mēģina parādīt, ka šim notikumam vienkārši vēl nav gatavs.
- Steidzinot notikumus, mēs varam panākt to, ka bērns sasniedzot divu gadu vecumu nevēlēsies pat tuvumā atrasties podiņam, jo ar savu neapturamo vēlmi bērnu sēdināt uz podiņa būsim izjaukuši bērna dabisko attīstības kārtību, jo bērnam pašam ir jāsaūt viņā notiekošie procesi un jāiemācās pārvaldīt savus refleksus.
Nav noslēpums, ka katrs bērniņš attīstās savā tempā un, protams, ir mazuļi, kuri jau gada vecumā zina, ko nozīmē podiņš un ko ar to iesākt, taču tādi mazuļi nav vairākums.
Kad viņš būs gatavs?
Ja mums tomēr jāmēģina novilkt vecuma robežas, kuru ietvaros bērns varētu sākt interesēties par podiņmācības apguvi, tad tas ir laiks no bērna pusotra līdz trīs gadu vecumam. Jūs noteikti piekritīsit, ka tas ir samērā liels intervāls, tāpēc satraukumam nav pamata, ja jūsu mazais divgadnieks vēl neizrāda iniciatīvu apmeklēt tualeti un kas vēl būtiskāk – nekad nemēģināsim mazo piespiest to darīt.
Ko noteikti nedarīt?
Diemžēl mēs - māmiņas un tēti reizēm esam neiecietīgi, kad mazais nav paspējis tikt līdz podiņam, tā vietā, lai izprastu savu bērnu, mēs liekam viņam ilgstoši sēdēt uz podiņa bez jebkādas nepieciešamības, rājamies par istabā atstātām peļķēm un slapjām bikšelēm. Taču kā īsti jūtas mūsu mazais, kurš patiesībā tiek rāts par to, ka fiziski nav nobriedis šai mācībstundai? Jā, tāpēc mums nereti nākas sastapties ar bērna asarām, nepatiku pret podiņu un sabojātu garastāvokli visiem ģimenes locekļiem. Tāpēc, redzot, ka bērns īsti nav gatavs izrādīt interesi par podiņu, nogaisīsim – pāris nedēļas, mēnesi, varbūt pat ilgāk un atgriezīsimies pie autiņbiksītēm, taču ne vienkārši autiņbiksītēm, bet īpašām podiņmācībai paredzētām biksītēm. Ar ko tās īpašas? Ar to, ka brīdī, kad mazais ir pačurājis šajās biksītēs, zīmējums, kurš rotā biksītes, sāk izzust. Kādēļ tas nepieciešams? Lai mazajam būtu vieglāk sajust atšķirību, ko nozīmē sauss un ko slapjš. Tiklīdz tas tiks apgūts, bērns būs par solīti tuvāk podiņmācības apguvei. Taču vienmēr atcerēsimies, ka notikumiem jāļauj ritēt savu gaitu, jo nav ītāda īstā mazuļa podiņmācības vecuma, ir īstais laiks, kad šī mācība tiks apgūta.