26.04 11:00-17:35
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 15
Rotaļāšanās ir svarīga ikviena bērna attīstības sastāvdaļa. Bet vai tu esi aizdomājusies, ka rotaļāšanās bērnam ir ne tikai laika kavēklis un jautra ikdienas sastāvdaļa, bet arī veids, kā komunicēt ar citiem bērniem, iemācīties sadarboties, dalīties un iegūt jaunus draugus?
Ja iesākumā mazulis rotaļājas ar klucīšiem, lāčiem un lellēm, tad ar laiku dažādās situācijas atspoguļosies arī rotaļās ar vienaudžiem.
Ir izpētīts, ka tas, kā un ar ko bērni rotaļājas, ir atkarīgs no viņu vecuma un attīstības posma, un ir iespējams izdalīt 6 rotaļāšanās posmus. Iespējams, kādā no tiem atpazīsi arī savu bērnu.
Rotaļa, kas no malas nemaz neizskatās pēc rotaļas
No malas vērojot nemaz nešķiet, ka bērns būtu aizņemts, taču ir pierādījies, ka bērni šajā rotaļāšanās posmā var palikt nekustīgi vai arī negaidīti iesistīties kādā aktivitātē it kā bez īpaša nolūka. Šis rotaļāšanās posms raksturīgs bērniem vecumā līdz 2 gadiem un ir svarīgs posms, lai noskaņotu smadzenes turpmāko rotaļāšanās posmu apgūšanai.
Rotaļāšanās vienatnē
Šajā attīstības posmā bērns lielākoties spēlējas vienatnē ar rotaļlietām nevis ar citiem bērniem. Šis rotaļāšanās posms visbiežāk novērojams bērnudārza jaunākajā grupiņā, vecuma posmā no 2 līdz 3 gadiem, kad vēl nav attīsījušās bērna izziņas un sociālās prasmes. Jānorāda, ka šis rotaļāšanās etaps ir svarīgs, lai bērni iemācītos izklaidēt sevi paši, bez citu iesaistīšanās, tostarp, pieaugušo.
Skatītāja loma
Šajā posmā bērns labprāt no malas vēro, kā citi bērni rotaļājas, taču viņu spēlē neiesaistās. Lai gan šāds etaps visbiežāk novērojams vecumā no 2,5 līdz 3,5 gadiem, var gadīties, kad bērns šo posmu izdzīvo arī citos vecuma posmos. Novērots, ka bērni, kuri biežāk ieņem skatītāja lomu, pirms iesaistīšanās rotaļā ar sarunu palīdzību cenšas izzināt ko vairāk par attiecīgo spēli.
Paralēlā rotaļāšanās
Šajā etapā bērni rotaļājas blakus viens otram, taču savstarpēji neiedarbojas. Proti, viņi var rotaļāties ar līdzīgām rotaļlietām, pat atdarināt viens otru, taču ne apvienoties kopīgā rotaļā. Lai gan no malas varētu šķist, ka bērnu vidū nepastāv savstarpējs kontakts, īstenībā viņi iegūst vērtīgas komunikācijas prasmes un daudz mācās viens no otra. Šis rotaļāšanās posms ir svarīgs atspēriens bērna sociālā brieduma attīstībā un ir atslēga turpmākajiem rotaļāšanās posmiem. Lai gan paralēlā rotaļāšanās raksturīga bērniem vecumā no 3 līdz 4 gadiem, tā var būt novērojama arī citos vecuma posmos.
Asociatīvā spēle
Šajā posmā bērni sāk kopīgi rotaļāties, taču rotaļai nav kopīga mērķa. Bērns ir ieinteresēts spēlēties ar citiem bērniem, bet nav tik lielas nozīmes tam, ar kādām rotaļlietām šie bērni spēlējas. Atšķirībā no paralēlās rotaļāšanās, bērni savstarpēji aktīvi sarunājas un komunicē, taču nav zināmi spēles noteikumi. Šis rotaļāšanās posms attīsta sadarbības, problēmu risināšanas prasmes, kā arī veicina valodu. Asociatīvā spēle visbiežāk novērojama bērniem vecumā no 4 gadiem.
Kopīga rotaļāšanās
Šajā posmā rotaļāšanās notiek organizētā grupā un ir redzams komandas darbs - bērnus interesē gan cilvēki, ar kuriem viņi rotaļājas, gan arī spēlēšanās laikā izmantotās rotaļlietas. Šajā grupā var vērot vadītāju, rotaļāšanās tiek organizēta un tai ir noteikts mērķis. Šis posms prasa attīstītu organizatorisko prasmju kopumu un tajā tiek pielietotas visas prasmes, kas apgūtas iepriekšējos rotaļāšanās posmos.