3 biežākās vecāku kļūdas, vedot bērnu nodot analīzes vai vakcinēties

17. Oct 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kādas emocijas tevi pārņem, dodoties pie ārsta, nododot analīzes vai arī vakcinēšanās laikā? Iespējams, bailes. Tas nav nekas neparasts, jo, kā norāda psihoterapeite Diāna Zande, emocijas ir signālu sistēma, kas brīdina par situācijām, kurās ir jāuzmanās. Tā kā bērns ir tāds pats bioloģisks radījums kā pieaugušais, arī viņam piemīt tās pašas emocijas, kas pieaugušajam.

Ja pavisam maziem bērniem baiļu nav, tad 7-10 mēnešu vecumā mazuļiem parādās bailes un piesardzība. Pēc Diānas Zandes teiktā, augot lielākiem, atkarībā no katra individuālās smadzeņu attīstības, daži bērni kļūst piesardzīgāki, daži - bailīgāki, taču aptuveni 3 gadu vecumā ļoti daudziem bērniem sākas baiļu vecums, kas var ilgt līdz pat aptuveni 8 gadu vecumam.

Vienas no biežākajām bailēm ir bailes no ārstiem. “Bailes var pastiprināt vecāku reakcija, tāpēc par to jādomā jau no bērna pirmajām dienām, vecākiem cenšoties uztvert ārstniecības vidi kā draudzīgu, bet ārstu - kā draugu,” teic Diāna Zande.

Vecāku biežāk pieļautās kļūdas

  • Bērnu nedrīkst biedēt, stāstot, ka tad, ja neklausīs, viņu aizvedīs pie ārsta, kurš iepotēs. “Tā nedrīkst darīt!” uzsver Diāna Zande. Viņa norāda, ka ir jāpieņem, ka bērns var paraudāt, taču nekādā gadījumā nedrīkst biedēt, tā vietā vienmēr jāpastāsta un jāiedrošina, kas notiks pie ārsta.
  • Lūgt, lai nebaidās, stāstot, ka viss būs labi. “Ir nevis jācenšas iestāstīt, lai nebaidās, bet gan jāpastāsta, ka ārsts apskatīs, varbūt pieskarsies, paklausīs un būs viens mazs čiks,” skaidro psihoterapeite.
  • Stāsta, ka ārsts neko nedarīs. “Vēl viena kļūda ir stāstīt bērnam, ka ārsts neko nedarīs, taču viņš tomēr ņem un izdara,” par vecāku biežāk pieļautajām kļūdām stāsta Diāna Zande. Viņa atgādina, ka ir svarīgi paskaidrot bērnam, ko ārsts darīs, pastāstot, ka varbūt būs grūti, taču tētis vai mamma turēs, un var arī raudāt.

Pēc tam, kad bērns ir bijis pie ārsta, ir saņemta vakcīna vai arī noņemtas analīzes, ir svarīgi ļaut bērnam arī izraudāties, ja viņš to vēlas, un samīļot viņu. “Ir jāļauj pabēdāties un jāuzslavē par varonību. Šī ir tā situācija, kad pēc tam var arī aiziet uz kafejnīcu vai uzcienāt ar kādu našķi,” teic Diāna Zande, piebilstot, ka šis notikums var kļūt par piedzīvojumu, lai nākotnē bērns no potēm un analīžu nodošanas nebaidītos.