2014.gadā ir saglabājami valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi

2014.gadā ir saglabājami valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi

22. Oct 2013, 15:09 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

No 2010.gada 1.janvāra noteiktie ierobežojumi izmaksājamajam slimības pabalstam un piešķiramajam bezdarbnieku pabalstam, kā arī no 2013.gada 1.janvāra samazinātie ierobežojumi maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem, ir saglabājami arī 2014.gadā. 

Iepazīstoties ar Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību, valdība arī nolēma, ka 2014.gadā ir saglabājams ierobežojums ģimenes valsts pabalstam un pabalsts tāpat kā līdz šim izmaksājams Ls 8 apmērā par ikvienu bērnu.

Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva LM iekļaut informatīvajā ziņojumā informāciju, ka no 2015.gada 1.janvāra cilvēki varēs saņemt tikai savām sociālajām iemaksām atbilstošus pabalstus. Šāds nosacījums ir saistīts ar to, ka no 2014.gada ir noteikti sociālo iemaksu un izmaksu griesti. Piemēram, pat, ja 2015.gadā cilvēks mēnesī saņems algu 4500 latu apmērā, sociālās iemaksas viņš veiks no 1300 latiem, kas ir maksimālā summa pirms sociālo iemaksu griestiem. Attiecīgi pabalstu viņam arī aprēķinās no 1300 latiem.

Tāpat valdība uzdeva LM izvērtēt iespēju saglabāt pabalstu izmaksu griestus arī turpmāk.

Minēto pabalstu ierobežojumi skar apmēram 9% vecāku pabalsta saņēmēju, 11% maternitātes pabalsta saņēmēju un 19% paternitātes pabalsta saņēmēju. 

Šāda rīcība nepieciešama, jo ir jānodrošina valsts budžeta intereses un citu cilvēku tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tāpat valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem noteiktie ierobežojumi šobrīd neattiecas uz cilvēkiem, kuriem ir zems ienākuma līmenis.

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā lēnām atjaunojas, tas tomēr nav pietiekami, lai apmierinātu visus speciālā budžeta izdevumus. LM uzsver, ka minētajiem izdevumiem vēl aizvien jātērē speciālā budžeta uzkrājums. Tādējādi 2009.gadā noteiktie valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī mazina to finanšu līdzekļu apjomu, kas jātērē no speciālā budžeta uzkrājuma.

Atgādinām, ka 2012.gada 15.novembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2014.gadam””, kas noteica ģimenēm ar bērniem izmaksājamo valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, paternitātes, vecāku) apmēru ierobežojumu būtisku samazinājumu.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem 2012.gadā ģimenes valsts pabalstu izmaksāja par 314,7 tūkst. bērniem vidēji mēnesī. Šim mērķim pērn izlietoti 30,6 milj. Ls. Vecāku pabalsts 2013.gada jūnijā izmaksāts 11672 vecākiem. Piešķirtā pabalsta vidējais apmērs 2013.gada jūnijā bija 304,87 lati.

Maternitātes pabalstu 2012.gadā saņēma 15,02 tūkst. cilvēku, pērn tam izlietoti 16,73 milj.latu. 2013.gada jūnijā piešķirtā pabalsta vidējais apmērs vienam cilvēkam vienā dienā – 12,25 lati. Paternitātes pabalstu 2012.gadā saņēma 7,9 tūkst. cilvēku, šim mērķim pērn novirzīti 0,97 milj.latu. 2013.gada jūnijā piešķirtā pabalsta vidējais apmērs vienam tēvam vienā dienā – 14,63 lati. Slimības pabalstu 2012.gadā saņēma 146,76 tūkst. cilvēku. Šim mērķim pērn izlietoti 51,21 milj. lati. Piešķirtā pabalsta vidējais apmērs uz vienu slimošanas reizi 2013.gada jūnijā – 165,45 lati.  Bezdarbnieka pabalstu 2012.gadā saņēma 80,2 tūkst. cilvēku, pērn šim mērķim izlietoti 40,86 milj.lati. Tā vidējais izmaksājamais apmērs 2013.gada jūnijā – 129,08 lati.

lauvinja lauvinja 22. Oct 2013, 15:41

Cik mīļi! Pabalstos izmaksājam ir saglabājami griesti - nu jā, nafig šai valstij veselus pilsoņus, lai tak iet pusslimi uz darbu un aplipina kolēģus, nafig slimot! Marš darbā, kā tādi veci kleperi uzvedās! Un slimojot jau izdevumi uzreiz samazinās - laikam jau uz ēšanas rēķina un neapmaksātiem komunālajiem var nosegt zāļu un ārstu izdevumus (aizmirsu, mums tak ir gandrīz valsts fiannsēta veselības aprūpe, priekš tiem, kas gaidot uz izeklējumiem un speciālistu atzinumiem neat6stiepj kājas pavisam). Un kas gan atliek mazu bērnu vecākiem - gribot negribot laist slimus bērnus bērnu dārzā, tas nekas, ka citus aplaidīs un pašiem slimības ies dziļumā, toties varbūt ilgtermiņā izaugs par kārtīgu imunitāti apveltītu darba spēku, kurš cels mūsu valsts gaisō nākotni (ja vien neaizbrauks uz kādu citu zemi, kur savus darba rūķus godā ceļ).

Godīgi sakot - ar šādu attieksmi diez vai mēs te realizēsim reemigrācijas plānu.....