māmiņas tuvums bērniņa drošības garants

29. Oct 2012, 09:30 nosiguldas nosiguldas

20121029092657-49327.jpgViss sākās tālajā 2008. gadā, kad jauna mietene, stāvēja pie sava mazuļa gultiņas un raudāja. Mazais puika bija nokliedzies sarkans un nemaz nelikās traucēts, par to, ka viņa nepieredzējusī māmiņa ir uztraukusies. Pavisam mierīgā bērnu māsas balss pārtrauca lielo kliegšanu, viņa pataustīja vēderiņu uzlika savu roku un noteica, puišukam puncis sāp, nāc nu pie manis. Māmiņa apgulieties gultā un noņemiet no vēdera drēbes, tagad liekat mazuli sev uz vēdera un ar rokām viegli piespiežiet, lai viņu sasilda Jūsu siltums. Varat pašūpināt kājas, tā viņam vieglāk būs iemigt. Pēc gažām minūtēm raudāšana biju rimusies un vēl nedaudz un mazais zēns bija ieslīdzis saldā miedziņā....

Tā nu man piedzima meitiņa un es jau zināju, ka visvieglāk mazuli nomierināt liekot sev uz vēdera, nedaudz piespiežot un kājas šūpinot viņu ieaijājot.

Piedzima mana mazākā saulīte un lielā māsa jautāja, kapēc Katrīne guļ tev uz vēdēra. Katrīne jūt manu siltumu un dzird sirsniņu, ar savām rokām es viņu turu stingri, bet maigi un viņa jūtās drošībā. Tapēc tā ir visvieglāk mazuli nomierināt.

 20121029092508-87675.jpg

Arī man tas jāpamēģina un skola bija rokā, arī māsiņa savu mazo māšeli aijāja, pusguļus guļot gultā, bija brīži, kad manas mīļās saulītes aizmiga kopā. Tagad lielā māsa gatavojās kļūt par māmiņu un par vienu es noteikti esmu pārliecināta, ka viņa zinās kā nomierināt mazo cilvēku.

 Nevajag baidīties ņemt mazuli rokās un biežāk pamīlēt, jo tas laiks, kad viņš gribēs pasēdēt klēpī paiet ļoti ātri. Vēl nesen mans mazais dēliņš bija trīs gadus vecs un nāca pie mammas gulēt, nesot rokā savu spilventiņu, tagad jau gatavojās pats kļūt par tēti. Jo vairāk Jūs ļausiet  bērniņam justies pasargātam, jo vieglāk viņš būs nomierināms.

Kā Tu mierini bērniņu? Iesaki savu padomu un laimē TT īpašo, “tuvāk dabai” māneklīti!

 

 

nosiguldas nosiguldas 30. Oct 2012, 13:30 annijalise

piekrītu

annijalise annijalise 30. Oct 2012, 10:16

es arī savas meitiņas esmu diezgan daudz uz rokām iznēsājusi, bet tas bija un ir tā vērts, jo bērniņam ir svarīgi sajust, bērniņš taču 9 mēnešus dzīvoja mūsos un juta mūs.