Vakara pasaciņa - Tedija dāvana Katrīnei

27. Sep 2012, 10:30

Mīļā, vai esi kārtīgi apsegusies. Tevi šodien gaida pārsteigums. Es pastāstīši kā mazajam rūķītim patika lācīša Tedija svētki un ko viņš iedeva savam draugam līdz ceļā uz mājām.

Kad lācītis rūķīti ieveda noslēpumu kalna alā, svētki ritēja pilnā sparā. Ciemiņi lēkāja pa balto pūku kalniem, tur bija tik jautri. Iekrīti kā mīkstā sniegā. Tur bija solītā cukurvate un šokolādes dzēriens. Pašā stūrītī sēdēja vecais lācis, Tedija vectētiņš, ap kuru pulcējās paši mazākie gaviļnieki. Viņš ko stāstīja un visi uzmanīgi klausījās. Rūķīša draugi gāja rotaļās, bet lācītis rūķīti veda ar vien dziļāk alā.

Nāc es tev parādīšu, ko īpašu.

Kad viņi bija izgājuši pa tumšu tuneli, acu priekšā pavērās skaists ezers, kas laistījās visās varavīksnes krāsās.

Tedijs ātriem soļiem devās uz krastu.

Rūķīt, rūķīt, ko tu kavējies. Nāc, mums jādodas tālāk. Viņš iesēdās mazā laiviņā un aicināja rūķīti viņam pievienoties.

Kur mēs brauksim.

Tas ir noslēpums, smaidot noteica lācītis Tedijs.

Es tev parādīšu, mūsu alas lielākos dārgumus.

Kā tas ir.

Vēl nedaudz pacieties, Tedijs noslēpumaini noteica.

Ala laistījās sarkanā krāsā un pavisam klusu bija dzirdami sitieni, tuk, tuk, tuk.

Baisi brr, rūķītim sāka drebēt cepurīte.

Viņš aizvēra actiņas, bet, kad tās atvēra ieraudzīja lielas lādes, kuras bija pilnas ar skaistiem sarkaniem akmentiņiem.

Tedijs , izleca no laiviņas ar tādu spēku, ka rūķītis gandrīz iekrita ūdenī.

Nu nāc, nāc taču, viņš nepacietīgi sauca.

Tedijs paņēma rokā sarkano akmentiņu un čukstus noteica, saliec rokas. Rūķītis salika plaukstiņas un lācītis viņam rokā ielika akmentiņu. Tas bija silts un laistījās, brīžiem tumšāks, brīžiem gaišāks.

Vai zini, kas tas ir, tas ir akmentiņš, kurš glabā noslēpumu.

Kāds ir noslēpums.

Viņš ir dzīvs.

Katrā no mums ir tāds dzīvs akmentiņš, tas ļauj mums atdzīvoties. Redzi , tā ir mūsu sirsniņa.

Ja mūs mīl, tā klusi pukst un mēs sapņos ciemojamies pie saviem draugiem bērniem. Bet, ja pret mums izturās slikti, sirsniņa ir auksta un mēs nevaram atdzīvoties.

Vai arī man ir tāda sirsniņa, jautāja rūķītis.

Tedijs nopietni paskatījās uz savu draugu un stingrā balsī noteica, pieliec roku pie krūtīm un pats ar ķepu parādīja kā tas jādara.

Vai tu ko jūti.

Tur kaut kas sit ar mazu āmurīti.

Tedijs pasmaidīja, vai tev ir draugs. Jā rūķītis atbildēja, zaķēns un ezītis, vāverīte un citi meža iemītnieki.

Nē, rūķīt, vai tev ir īsts draugs, tāds, kas tevi ņem rokās, samīlē un neiet gulēt bez tevis.

Ir gan, tā ir maza meitenīte Katrīne. Viņa katru vakaru prasa pastāstīt par maniem jaunajiem piedzīvojumiem.

Vai atceries, es tev teicu, ka parādīšu mūsu kalna lielākos dārgumus, lūk te nu tie ir. Šos akmentiņus ved uz daudzām pasaules valstīm. Mazie bērni kopā ar mammu un tēti dodas uz vietu, kur ir mana, lācīša Tedija brīnumdarbnīca. Katrs var atdzīvināt tādu akmentiņu un dāvāt to jaunam draugam. Tā bērni uzzin un redz, kas īstenībā ir viņa rotaļu drauga krūtiņās, ka mēs arī esam dzīvi. Mēs neprotam runāt, bet ļoti priecājamies par savu draugu un raudam, kad mums nodara pāri.

Vai tava draudzenīte Katrīne labi izturās pret savām rotaļlietām.

Jā lācīt. Viņa mīl savus draugus un nekad nedara tiem pāri.

Tas ir labi, tad es tev iedošu Katrīnei kādu mazu dāvaniņu un viņš pasniedza rūķītim aploksni. Tu varēsi uzaicināt Katrīni pie manis ciemos.

Es noteikti nodošu tavu dāvanu, bet kā viņa tevi Tedij atradīs.

Gan jau viņas māmiņa zinās, kur mani mekēt. Es ļoti gaidu katru bērniņu ciemos un tik pat ļoti gaidīšu arī Katrīni. Tikai Katrīnei jābūt paklausīgai un jāapsola, kad jaunais draugs ieradīsies viņas mājā, vecie mājas iemītnieki netiks aizmirsti.

Mammīt, kur ir lācīša Tedija dāvana?

Mīļumiņ, tev vēl nedaudz būs japaciešās, rūķītim tāls ceļš līdz mājām, bet tikko viņš atgriezīsies, mēs dāvanu saņemsim. Vai atceries, ko lācītis Tedijs teica, tu vari braukt pie viņa ciemos tikai tad, ja būsi klausīga meitene. Tagad ver actiņas ciet un čuči, lai tev jauki sapnīši.

Vai rūķītis atnāks pie manis sapnītī, un Tedijs arī atnāks?

Protams, ja tu ļoti gribēsi viņus satikt sapnītī, viņi drīz vien būs klāt.