Reiz, sensenos laikos dzīvoja Miedziņš..

Reiz sensenos laikos un ne tik senos laikos dzīvoja Miedziņš! Viņš katru vakaru apmeklēja bērniņus, lai novēlētu viņiem Ar Labunakti! Miedziņš ceļo pa visu pasauli, taču paspēj būt pie katra mazā bērniņa, lai iebērtu actiņās miega puteklīšus. Tie ir burvju puteklīši, viņi palīdz katram mazulītim iemigt un sapņot saldus sapnīšus. 

Jau kuro mēnesi, viņš katru vakaru iet ciemos arī pie kādas mazas meitenītes. Viņš viņu ievada miedziņā un palīdz aizmigt. Taču kādu vakaru meitenīte ne pa kam negribēja doties gulēt. Miedziņš pūlējās vaigi sviedros, lai miega puteklīši palīdzētu iemigt. Taču meitenītei gribējās tikai spēlēties. Miedziņš sāka spēlēties ar viņu. Un kā par brīnumu, meitenīte viņu redzēja! Miedziņš bija ļoti pārsteigts, jo parasti neviens bērns viņu neredz. Tā nu Miedziņš jauki pavadīja laiku un domāja kā meitenītei palīdzēt iemigt. Ilgi domāja un izdomāja - miega puteklīši jāuzber arī viņas lācītim, ar kuru meitenīte spēlējas. Izdomāts un darīts! Ta kā meitenītei šis lācītis bija ļoti mīļš, tad viņa viņu samīļoja un miega puteklīši tika arī viņai actiņās. 

Līdz ko miega puteklīši bija nonākuši actiņās, meitenītei miedziņš bija klāt un viņa sāka iemigt. Blakus gulēja arī viņas mīļais lācītis. Miedziņš, redzot cik jauki meitenīte čuč, tikai priecājās!

Meitenīte turpināja gulēt, apskāvusi lācīti, visu nakti..... līdz pat rīta gaismai.....

Saldus sapnīšus, meitiņ!

JAUNS PROJEKTS: Veidojam Miega Lādi kopā ar FRISO