Padoms №26: Vairākas reizes lietojamas krāsojamās grāmatas

28. Aug 2012, 09:00

Steidzu padalīties ar m=jums savā atradumā, kas palīdzēs mājās attīstīties arī pašiem mazākajiem pirmsskolniekiem.

Visiem noteikti ir zināms, ka krāsošana ir ļoti svarīga roku sagatavošana rakstībai, jo bērns mācās nepārkrāsot pāri līnijām, koordinēt acu un roku kustības, tiek trenēta aŗi sīkā motorika utt.

Grāmatnīcās apmēram par latu var iegādāties atšķirīgas sarežģītības pakāpes krāsojamās grāmatas. Bet konkrēti šo grāmatiņu priekšrocība ir tā, ka vienu un to pašu zīmējumu var krāsot vairākas reizes - jo, ja krāsojamā grāmatiņa tiek krāsota ar flomasteriem, kas ir uz ūdens bāzes (mazliet dārgāki par parastajiem), tad tos pēc tam ar švammīti viegli var notīrīt no zīmējuma.

Mazākiem bērniem ir vienkāršāki varianti - liela bilde, ko jāizkrāso noteiktā krāsā. Krāsa norādīta uz zīmējuma kontūrām.

Bet savam trīsgadniekam es iegādājos jau sarežģītāku variantu - jāapvelk kontūras, kas ir jau pirmās rakstības iemaņas. Autori šīs grāmatiņas piedāvā bērniem, kas ir vecāki par 2 gadiem, bet es teiktu, ka divgadniekam ir par agru šādas grāmatiņas, bet trīsgadniekam - pašā laikā, un arī tad jāpacenšas un jāievieš milzīga motivācija, lai darbiņš tiktu paveikts līdz galam.

Bērniem patīk mācīties rotaļu formā - vienkārši apsēsties pie galda un uzzīmēt kaut kādas svītriņas - nav interesanti. Viņam nav motivācijas strādāt un koncentrēties. Jāizdomā darba mērķis, lai bērnam varētu pastāstīts, kas un kāpēc ir jādara.

Pie mums no rīta atlidoja vārna (uz rokas uzmaucama lellīte).

Parunājās ar Maksimiliānu par dzīvi, viņš tai parādīja rotaļlietas, pastāstīja, kā iet. Un, pats galvenais, pastāstīja, ka grib kļūt par kosmonaudu, lai varētu doties uz mēnesi, bet lai turp dotos, jāpaaugas un jāmācās ilgi, sākumā dārziņā, pēc tam - skolā.

Un te vārna uzķēra viņa domu un piedāvāja viņam kā uzcītīgam topošajam kosmonautam palīdzēt zvēriņiem, kas dzīvo šajā burtnīcā. Viņa emocionāli pastāstīja par katru bildīti.

Vilcieniņš nekādi netiek līdz stacijai, jo trūkst sliežu. Bet viņš taču ved cilvēkus, kas steidzas mājās! Drosmīgais topošais kosmonauts ir sapratis - šis ir viņa pienākums - palīdzēt. Kā gan lai nepalīdz? Un te puika cenšas savilkt līnijas, no vienas malas līdz otrai.

Un te cālītis māmiņu pazaudējis. Kā lai viņu atrod?

Lūk, kā.

Gudrais kalnam pāri neies, gudrais kalnam apkārt ies. Un ņēma un atrada īsāko ceļu.

Un te jau Lapsēns nekādi nevar izkrāsot piramīdu, ar kuru spēlējas viņa bērni. Un tai ir trīs krāsas - lielais riņķītis zaļs, vidējais sarkans un tam pa virsu - zils. Jā, un grūti atšķirt violetu no zila, bet mēs tikām galā.

Galvenais, pabeigt dabiņu, pirms bērns ir noguris. Un tad noteikti viņš jāpaslavē par labi padarītu darbiņu. "Cik tu rūpīgi esi izkrāsojis! Cik pareizi izvēlējies krāsas", nevis vienkārši "tu esi malacis".

Bet mēs ar vārnas palīdzību Maksimiliānam uzdāvinājām divas uzlīmītes, ko lipināt uz rokas - vienu ar kosmosa kuģi, otru ar raķeti. Tik labs, drosmīgs puisēns, kurš gatavs meža iemītniekiem palīdzēt, noteikti kļūs par kosmonautu!