Ģimene veido bērnu!

Noslēgusies pirmā RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skolas lekcija par pirmskolas vecuma bērnu – „Labākie vecāki pasaulē”. Kas vecākiem jāievēro, lai bērns varētu augt un attīstīties mīlestības pilnā ģimenē?

Ģimenē notiek jauna cilvēka, jaunas personības pamatu veidošana. Vecāki, veidojot bērna personību, bērnā ieliek gan psihiskās, gan fiziskās veselības pamatus. Tā ir liela atbildība, milzīgas iespējas un liels prieks un gandarījums, ja viss izdodas labi.

Kas tad „audzināšanā” būtu svarīgākais? Svarīgākais ir netraucēt dabiski ieprogrammētās attīstības norisi un veicināt to. Lai tas izdotos, bērna attīstības principi un process ir jāizprot un jāzina tā attīstības stadijas. Nostāja, ka galvenais uzdevums ir „palīdzēt dabiskajam augšanas un uzplaukuma procesam notikt”, ir ļoti vēlama bērna audzināšanas procesā. Ar varu nevar neko. Nepieciešama labestība, pacietība, mīlestība, gudrība un izpratne.

Bērnam pirmajos piecos gados ir jāapgūst sekojošas pamatiespējas: uzticēties sev un pasaulei, būt neatkarīgam, būt enerģiskam un aktīvam, priecāties par dzīvošanu. Vecāku gudra un izprotoša palīdzība te ir izšķiroša.

Daļa vecāku neapzināti dara pretējo – t.i., attiecībās ar bērnu noliekot centrā sevi un savas apzinātās un neapzinātās vajadzības. Piemēram, veido bērnus par saviem kalpiem, pakalpiņiem, mierinātājiem, atstumj u.tml., līdz ar to veidojot bērnos patoloģiskas narcistiskas, depresīvas, atkarīgas u.c. personības struktūras iezīmes.

Ikvienam ir iespēja piedalīties Attiecību skolā un uzzināt sev nepieciešamās atbildes. Lūk, daži no jautājumiem, kuri jau izskanējuši:

Vai vecāki var atļauties dalīties ar bērnu savās grūtībās, pārdzīvojumos, jo tā taču nav bērna atbildība?

Protams, ka vecāki vēlas pasargāt savu bērnu no dzīves grūtībām, no emocijām, kas tām seko. Tomēr, slēpjot šīs emocijas, bērnam netiek dota iespēja redzēt vecāku lietotos grūtas situācijas pārvarēšanas mehānismus, piemēram, kā mamma rīkojas, ja viņa ir dusmīga. Būtiskākais, lai šīs dusmas netiktu vērstas pret bērnu.

Cik ilgi ilgst periods, kad bērns pārsvarā uz visiem jautājumiem atbild ar „nē”?

Ar „nē” periodu jārēķinās no 1,5 līdz 3 gadu vecumam. Tomēr nav viennozīmīgas atbildes, jo „nē” teikšanas periods ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Būtu vēlams, lai vecāki necīnītos, bet pēc iespējas vairāk akceptētu bērna „nē”, tādējādi radot viņam savas vērtības izjūtu, kā arī radītu bērnam izvēles situāciju.

Ko darīt, ja bērns bērnudārzā lieto podiņu, bet mājās – nē?

Tas norāda uz zināmu attiecību problēmu starp bērnu un vecākiem. Nevajadzētu cīnīties, lai bērns arī mājās lietotu podiņu. Būtiski ir saprast, kāpēc tā notiek.

Bet ko darīt, ja viens no vecākiem ir orientēts uz cīņu, lai no bērna panāktu vēlamo?

Tad ir jāsaprot, kāpēc šis vecāks to dara. Varbūt viņš uztver bērnu kā konkurentu vai jūtas nedrošs. Šī jau būs paša vecāka problēma.

Vai tas ir atbalstāms, ka vecākais bērns pats labprātīgi pieskata jaunākos bērnus ģimenē?

Bērns pats no sevis to nedarīs. Iespējams, ģimenē neapzināti tiek dota ziņa vecākajam bērnam, ka mammai nepieciešama palīdzība.

Kā jūtas bērns, ja ģimenē līdz šim ir bijis vienīgais un ienāk vēl kāds mazulis?

Šis fakts bērnam ir traumējošs. Īpaši, ja gadu starpība ir līdz 3-4 gadiem. Lūst līdzšinējā dzīves kārtība un struktūra. No bērna tiek prasīta papildu enerģiju, lai adaptētos izmaiņām. Vecākiem jānāk ar savu izpratni bērnam palīgā.

Plašāk par Attiecību skolas lekcijām!