Zaļš uz potēto rēķina

11 mēnešu vecā nevakcinētā zīdaiņa nāve pagājušajā nedēļā no, iespējams, tuberkulozes ir iemesls, lai aicinātu ārstus skaidrot vakcinācijas ieguvumus un riskus.

Par vakcīnu sastāvu, riskiem, bērnus vakcinējot, un infekciju risku nevakcinējot jautāju Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās uzraudzības nodaļas vadītājam Jurijam Perevoščikovam, LIC infektoloģei Ilzei Vingrei, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vakcinācijas kabineta vadītājai Sibillai Pālēnai.

Bīstama tendence

Kopš 2002. gada, kad ģimenes, slimnīcu u.c. ārstiem tika apstiprināts pienākums ziņot par vakcīnu izraisītajām nelabvēlīgajām reakcijām organismā, Latvijā nav reģistrēts neviens gadījums, kad bērns būtu miris vakcīnu izraisīto komplikāciju dēļ.

Līdz šim valstī vakcinācijas līmenis bijis ļoti labs, taču 2009. gads iezīmējis bīstamu tendenci – vakcinēto bērnu skaits sācis samazināties. J. Perevoščikovs saka, galvenais iemesls – ir pasliktinājusies ekonomiskā situācija, tomēr daļa vecāku apzināti atteikušies no vakcinācijas imunizācijas pretinieku ietekmes vai zaļā dzīvesveida pieaugošās popularitātes dēļ. "Tie zaļie dzīvotāji zaļi var dzīvot un teikt – re, mēs savus bērnus nevakcinējam, bet viņi nesaslimst, – tikai tāpēc, ka pārējie 95% bērnu ir vakcinēti un faktiski konkrētās infekcijas sabiedrībā necirkulē," skaidro I. Vingre. Medicīnā to sauc par kolektīvās imunitātes efektu – ja 95% ir vakcinēti, nesaslimst arī 5% nevakcinēto. 2009. gadā Latvijā pret tuberkulozi potēti 97,5% zīdaiņu, pret difteriju un stinguma krampjiem – 96,7%, taču, piemēram, otrajā dzīves gadā pret masalām, cūciņu un masaliņām vakcinēti tikai 89,6% bērnu, pirmo balstvakcināciju pret difteriju un stingumkrampjiem saņēmuši tikai 90,2%. Pieaugot neimūno bērnu skaitam, atgriežas arī infekcijas. S. Pālēna uzsver, ka daudzi gadījumi pasaules vakcinācijas vēsturē (skat.tabulu) to pierāda.

Tuberkulozes blaknes

Latvijā ik gadu bērniem un pieaugušajiem kopā tiek veiktas ap 800 000 vakcīnu injekcijas. Ārstiem ir pienākums ziņot ne tikai par nāvi, bet arī par nopietnām komplikācijām. LIC uzraugi gadā saņem 15–55 šādus ārstu ziņojumus. 2009. gadā saņemti 42 ziņojumi (ieskaitot pieaugušos). Vairākums ziņojumu (31) esot bijis par reakciju zīdaiņiem pēc tuberkulozes vakcīnas. No tiem viens gadījums smags (bet ne letāls), jo vakcīnas veicēji nebija zinājuši, ka mazuļa māte ir HIV pozitīva – tad bērnu vakcinēt nedrīkst.

J. Perevoščikovs apstiprina, ka no visām bērnu vakcīnām tuberkulozes potei ir vislielākais blakņu skaits. Tā ir viena no vecākajām vakcīnām pasaulē, "bet citas nav". Latvijā lieto Dānijā ražotu vakcīnu, ar ko tiek vakcinēti arī dāņu bērni. Tikai tur nevakcinē visus (jo Dānijā tuberkuloze nav izplatīta), bet imigrantu u.c. riska grupu bērnus.

Dzīvsudraba nav

Vakcīnu pretinieki kā argumentu nereti min faktu, ka vakcīnās palīgviela ir organiskā dzīvsudraba savienojums tiomersals, kas izraisot autismu. Mediķi saka – pirmkārt, pētījumi nav pierādījuši, ka, pārtraucot lietot šādas vakcīnas, piemēram, ASV, autisma skaits būtu samazinājies. Otrkārt, šobrīd Latvijā neviena bērnu vakcīna vairs nesatur tiomersalu. Vēl viens iebildums ir, ka bērna organismā tiek ievadītas svešas olbaltumvielas. Ilze Vingre skaidro, ka tādas mēs uzņemam katru dienu – ar pārtiku, ko apēdam, ar mikrobiem, ko ieelpojam, apēdam.

Cits iebildums – modernajās potēs viena injekcija satur vakcīnu pat pret sešām infekcijām uzreiz. Vai tā nav pārāk liela slodze maza bērna organismam – izveidot antivielas pret tik daudzām slimībām vienlaikus? I. Vingre: "Jā, tas var radīt pārdomas, taču pētījumi nav pierādījuši, ka blakņu risks būtu lielāks."

Kam jāuzmanās?

Ārsti uzsver – ja jūsu bērns ir vesels, viņam nav hronisku plaušu, sirds, nieru, alerģisku slimību, mazuli var droši vakcinēt. I. Vingre: "Ļoti garu mūžu esmu nostrādājusi infektologa praksē. Esmu redzējusi, kā cilvēki smok difterijas plēvēs, zinu, kāds ir iznākums, slimojot ar stinguma krampjiem, poliomielītu. Nevienam šīs infekcijas nenovēlu. Tāpēc savus bērnus un mazbērnus esmu potējusi pret visām slimībām, pret kurām ir vakcīnas." Vecākiem daktere iesaka tikpat rūpīgi kā jebkuru zāļu instrukciju pirms potēšanas izlasīt arī vakcīnu instrukciju – tās var jautāt ārstiem vai atrast Zāļu valsts aģentūras mājaslapā.

Par riska grupu bērniem, kuriem vakcinācija jāatliek, jāievēro īpaša piesardzība vai kurus vispār nedrīkst vakcinēt, lasiet nākamajos Dienas numuros.
***

Vakcinācijas un saslimstība

*Maksimālā saslimstība pirms vakcinācijas uz 100 000 iedzīvotāju

***

Kas notiek, ja nevakcinējas

Latvijā 2002.–2009. gadā ar difteriju miruši 18 cilvēki, tai skaitā četri bērni – trīs, četrus, piecus un septiņus gadus veci. Neviens no mirušajiem nebija vakcinēts.

Japānā 1971.–1974. gadā reģistrēja ap 2400 saslimšanas gadījumu ar garo klepu gadā, 10 letālu gadījumu. 1975. gadā pēc divu mēnešu vakcinācijas pārtraukuma un tālāka zema imunizācijas līmeņa 1976. gadā saslima 13 000 cilvēku, 113 nomira.

Lielbritānijā 1975. gadā imunizācija pret garo klepu samazinājās no 75 līdz 25%. Sekas: 1977.–1979. gadā garā klepus epidēmija, 40 mirušu zīdaiņu.

Nīderlandē 1992.–1993. gadā bija poliomielīta uzliesmojums reliģiskā kopienā (vakcinācijas pretinieki). Sekas: 71 saslimšanas gadījums ar paralīzēm, divi letāli gadījumi.

Solvita Smiļģe

www.diena.lv

foto - imageforum/leta