Vilšanās medicīnas sistēmā- viena pēc otras

Vilšanās medicīnas sistēmā- viena pēc otras

16. Feb 2010, 14:01 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Stāsts par nepilnīgo un brīžam neprofesionālo mediķu attieksmi, kas var mainīt visu dzīvi.

 

Māmiņas Ināras stāsts:


Man diemžēl ļoti slikti jāizsakās par Bērnu Klīnisko Universitātes slimnīcu, kura atrodas Vienības gatvē. Decembra sākumā ģimenes ārste nosūtīja manu 2 nedēļas veco meitenīti uz slimnīcu, jo viņai bija autiņbiksīšu dermatīts un iesnas, no kurām radās neliela tūska degunā.

 

Nodaļā katram ārstam bija sava versija, kā jāārstē bērns. Trīs reizes dienā man nācās iet uz aptieku pēc zālēm, jo viens ārsts teica, ka jāpērk cinka ziede un bepantena krēms, otrs pavisam kaut ko citu, lai saārstē dibenu. Māsiņa, kas gatavoja bērniem tumes, šķaidīja tumes ar ūdeni, līdz ar to, kad tume mazliet pastāv, 60 grami bija ūdens un virsū tume.

 

Tāpat manam bērnam pienācās tume 3.00 naktī, jo tad viņa ēda. Vienu reizi mēs saņēmām tumi, pēc tam mums vairs neizsniedza, kaut arī grafikā bija ierakstīts, ka tume ir jāizsniedz. Naktī nebija kam paprasīt, jo viss personāls gulēja un nodaļā nevienu nevarēja atrast. Viss notika 19.nodaļā. Mēs bijām laimīgas, kad tikām mājās!

 

Manai meitai no dzimšanas ir alerģija. Kad bija mazāka, viņai metās pumpas un bija sarkani pleķi uz sejas un kakla. Ģimenes ārste Dr.Borge no Veselības nama 5 mūs nesūtīja pie speciālista un nedara to vēl joprojām, bet lika dot bērnam tieši to pārtiku, no kuras bija alerģija. Tāpat, kad meita piedzima, viņai bija problēmas ar vēderu. Vēders bija ciets un viņai bija aizcietējumi. Daktere par to nelikās ne zinis. Māsiņai vēl nepietika kauna uz mani sabļaut, ka es bērnu mērdēju badā. Ja es netiekot galā ar bērnu, tad lai ejot uz sociālo dienestu. Vēl līdz šodienai neesmu sapratusi, kāds sakars sociālajam dienestam ar mana bērna veselību.

 

Dzemdības notika Dzemdību nama 1. nodaļā. Mana meita Marija Izabella piedzima 55 cm gara un 4400 gramus smaga. Dzemdības bija smagas. Meita piedzima nedabiskā krāsā un ap kaklu bija nabassaite. Kad viņai izskaloja muti, viņa neizdvesa ne skaņas. Kopš piedzimšanas brīža līdz viņu atnesa pie manis pēc 3,5 stundām viņa nebija neko ēdusi. Dzemdību zālē man pat rokās bērnu nedeva!!

 

Man šīs bija otrās dzemdības un otrais bērns. Pirms 4 gadiem bija spontānais aborts. Ārsti nepievērsa uzmanību, ka bērnam ciets vēders un grūti pakakāt. Viņa raudāja bez mitas visu diennakti. Mēs dzemdību namā pavadījām 6 dienas, bet labāk no tā mums nekļuva. Vecmāte bija ļoti laba un palīdzēja manai meitai piedzimt.

 

Grūtniecības laikā biju uzskaitē 10.poliklīnikā pie Dr.Simanovskas, kas uztaisīja tikai tās obligātās pārbaudes un nelikās ne zinis par to, kā norit grūtniecība. Es strādāju 49. pirmsskolas izglītības iestādē par pavāra palīgu, darbs bija smags. Kad mani bija jālaiž dekrētā no 1.septembra, tad ārste pateica „nē” un palaidi mani dekrētā tikai ar 15.septembri.

 

Viņa mani nosūtīja uz vienu ultrasonogrāfiju – pirmo un pēdējo, kur noklusēja, vai būs meita vai dēls. Līdz pat brīdim, kad meita piedzima, kas nezināju, kas būs, kaut arī jautāju. Viņa pateica, lai tas paliek noslēpums. Grūtniecības laikā man ļoti sāpēja vēdera lejasdaļa, teicu to dakterei, bet viņa nereaģēja.

 

Pēdējie grūtniecības mēneši man bija ļoti grūti. Ārstu nolaidības pēc manai meitai ir sarežģījumi ar veselību. Viņai tagad ir 8,5 mēneši. Viņai alerģija tikai pastiprinās, ir problēmas ar nerviem, attīstās lēnāk nekā vajadzētu.

 

Tagad viņa cenšas rāpot, kaut arī pati nevar apsēsties. Ja viņu apsēdina, tad viņa sēž stabili, bet pati to izdarīt nevar. Mēs jau 8 mēnešus dzeram dažādas zāles, bet labāk nekļūst. Pat vairs nezinām, kur griezties ar bērnu. Veselības Namā 5 ir tikai divi ļoti labi ārsti, bērnu neiroloģe un bērnu ārste, kura aizvietoja manas meitas ārsti atvaļinājuma laikā. Tur ir tādi mežoņi. Biju vienu reizi pie ķirurga. Es viņai labi teicu, ka mans bērns neveļas, bet viņai vajadzēja par visām varītēm paņemt bērnu aiz kājām un griezt apkārt. Viņa manai meitai traumēja kājas un izkustināja kaulus no locītavām. Nācās kustināt un vingrināt kājas, lai kauli ieietu vietās. Kopš tās reizes mēs vairs pie viņas neejam, kaut arī vajadzēja iet atrādīties. Tagad ir tik ļoti maz labu ārstu.

31. Jul 2009, 00:41

izlasot rakstu isti nesapratu- mammītei ir 1 vai 2 bērni....
arī mana meita pavisam maziņa pabija minetajā 19.nodaļā (aizsutiju maminklubam ari savu stastu)- masinas tur ir vienkarsi briesmigas..

bet, izlasot rakstu, man sajutas divejadas- no vienas puses lidzjutiba pret Inaru, no otras puses- dusmas! par tadu mazvertibu. nespeju izteloties- ja man, kad ludzu atkal berna dzimumu, pasaka- "lai tas paliek noslepums"- es neizietu no kabineta un vel scenu uzrikotu, ja vajadzetu. dekreta ietu tad, kad justu ka MAN un MANAM BERNAM to vajag, nevis kad arsts liek. ja sapetu veders, bet arsts ignoretu- da kaut uz veselibas ministriju skrietu, ja vajadzet, un naktii apgrieztu nodalu rinkii, ja vajadzetu tumi- jo TAS TACU IR MANS BERNS!!! un kurs cits par vinu parupesies ja ne es- mamma!

protams, ir drausmigi, ka tik gruti- mes ari jau vairak kaa gadu ar mazo mocamies ar alergijam, visadiem aizcietejumiem, tad bija sausmigas asinainas caurejas, piena senes, rota virusi, diatezes un vel viskautkas. bet es kaut kaa jutus evi loti specigu mates instinktu- sesto pratu, un pati jutu, ko un kaa labak vajag vai nevajag darit. un vel ne reizi taa nav mani pievilusi. protams, 3 arsti man pasaka 3 ziedes vai 3 zales, bet kaut kaa es jutu, kuru vajag vai nevienu nevajag...

katra zinaa- veselibu, turaties, un - cinaties!