Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vakar varēji lasīt par to, ko šķiršanās brīdī vajadzētu teikt bērnam un kā izturēties. Turpinot rakstu sēriju, iesakām, ko neteikt bērnam, paziņojot jaunumus par šķiršanos.
Labāk neteikt:
”Tas jau bija gaidāms. Tavs tēvs ir neveiksminieks.”
”Patiesību sakot, esmu priecīga, ka viņas te nav. Nekāds labais piemērs tev tā kā tā nebūtu.” Bērns smagi pārdzīvo šķiršanās sāpes, un jūsu viedoklis to šoreiz interesē vismazāk. Nekad nevajadzētu ignorēt bērna jūtas.
”Esmu pārliecināta, ka tavs tēvs noteikti gribēja ierasties uz tavu dzimšanas dienu.. Viņam bija tikai pārāk daudz darba.” Pieaugušajiem nekad nevajadzētu izlikties. Ja bijušais laulātais draugs būtu gribējis braukt, viņš jau sen būtu atbraucis.
”Tavs tēvs tevi mīl.” Ja pieaugušais par šāda izteikuma pareizību nav īsti pārliecināts, bērnam tā sacīt nepavisam nebūtu ieteicams. Jo diez vai pieaugušais ir gatavs bērnam paskaidrot, kā iespējams to mīlēt, neņemot bērna dzīvē nekādu dalību.
”Pie visa vainīgs tavs tēvs.” Nedrīkst pie visa vainot tikai otru, sev ierādot vien upura lomu. Bērniem tikt ar vecāku šķiršanās problēmu galā būs nesalīdzināmi vieglāk, ja attiecībās ar bērniem abi vecāki viens otru nevis vainos, bet gan atbalstīs.
”Nu, dēls, tev tagad vajadzēs māmiņai palīdzēt, uzņemoties visas vīrieša rūpes.” Dažus papildpienākumus bērns, protams, atbilstoši savam spējām un vecumam varētu uzņemties, bet vairāk no viņa prasīt nevajadzētu. Pieaugušajam savas rūpes, bērnam-savas. Nedrīkst bērnam atņemt bērnību.
”Vai ar mani tiešām tik grūti sadzīvot?” Nekad nepadariet bērnu par vecāku savstarpējo šķīrējtiesnesi. Bērnu nedrīkst nostadīt tādā stāvoklī, ka lojalitāte pret vienu no vecākiem liek justies otra priekšā vainīgam
”Šķiršanās nāks mums visiem tikai pa labu.” Bērns tā noteikti nedomā. Pieaugušo uzdevums ir pacensties berna jūtas izprast un uzskatāmi parādīt nevis ar vārdiem, bet gan ar darbiem, ka vecāku izsķiršanās viņa turpmāko dzīvi ietekmēs tikai pozitīvi. Tas kļūst iespējams, nodrošinot ne tikai patīkamu mājas atmosfēru, bet arī abu šķirto vecāku sadarbību bērna turpmākajā audzināšanā.
”Tēvs ir devies komandējumā. Mājās būsim tikai tu un es.” Vēlēdamies pasargāt bērnu no skaudrās realitātes, vecāki bieži vien vēlas teikt ko tamlīdzīgu. Nevajag. Bērnam ir jāzina patiesība. Ja tēvs ir pārvācies uz viesnīcu vai pie paziņām, tad tā ari vajag teikt.
Ja jūs redzat, ka bērns ir saskumis un raud, nesakat ”Saņemies, esi stiprs.” Nevajag noliegt bērna jūtas.
Jau iepriekš būtu jāsadala mantas, ko katrs paturēs sev. Bērnam nevajadzētu dzirdēt asas diskusijas par to, kam paliks kristāla glāzes, kāzās dāvinātās dārgalietas vai kāds majdzīvnieks.
Pirms paziņot bērnam par gaidāmo šķiršanos, abiem vecākiem vajadzētu šo epizodi iepriekš izmēgināt, paredzot visus iespējamos jautājumus un atbildes. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka šī nopietnā saruna var pārtapt skaļā, nesavaldīgā un neprognozējamā savstarpējo attiecību noskaidrošanā.
Bērniem var mierīgi pateikt, ka uz dažiem viņu uzdotajiem jautajiemiem vecāki pagaidam vēl nevar atbildēt, bet darīs to, tiklīdz tas būs iespējams.
Gunārs Trimda, bērnu psihiatrs tālr.28603764
bērnam ir ļoti grūti tādā situācijā, īpaši, ja izveidojas jauns trīsstūris - vienam no vecākiem pie kura bērns paliek, izveidojas jaunas attiecības. Esmu redzējusi, kad bērns bērns nesaprot, kuru saukt par mammu - īsto, kura nav katru dienu blakus vai jauno ar kuru kopā tētis dzīvo..
bērnam tiešām ir smagi,ja vecāki šķiras,tas tiešām ir jāmāk askaidrot,kāpēc viņi tā ir nolēmuši darīt.....
Piekrītu jums tikai ar bet dzīvot kopā katru dienu strīdoties un nīstot un darot pāri ,bērns to redzot cieš pat vairāk nekā jaq vecāki šķiras.
Es domāju,ka maz ir to gimeņu,kas brīdī,kad šķiras apslapē savas jūtas un izdara to tā,ka bērns necieš.Cik nav dzirdets par to,ka vīrieši vienkarši sakramē somas un aiziet,un sievietei pašai jāizskaidro bērniņam,kāpēc tetis nav mājās.Un lielāko ties,tad saks meli,ka tētis strāda,ka kautkur aizbraucis utt.Protams ir arī izņēmumi.